Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, vairumu minēto pakalpojumu veselības aprūpes iestādes atsāks sniegt no trešdienas, 13.maija.

No trešdienas ārstniecības iestādēs, papildus esošajiem pakalpojumiem, tiks nodrošināti tādi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi kā izmeklējumi, proti, endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija un osteodensitometrija, kā arī ambulatorā rehabilitācija ar izņēmumu attiecībā uz dienas stacionāra pakalpojumiem un speciālistu sniegtie pakalpojumi.

Atkal pieejami būs arī tādi dienas stacionāra pakalpojumi kā koronarogrāfija, koronārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi, acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, kā arī sejas žokļu ķirurģija.

Tikmēr attiecībā uz sekundāro stacionāro veselības aprūpi tiks atsākta izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana, acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana, invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, kohleārā implantācija, orgānu transplantācija, locītavu endoprotezēšana un visa veida zobārstniecības pakalpojumi.

Savukārt no 20.maija tiks atjaunoti arī dienas stacionāra pakalpojumi, kuros neizmanto vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).

Tāpat kā līdz šim, ārstniecības iestādēm jāturpina ievērot piesardzības pasākumi. Tām būs jānodrošina atsevišķa pacientu plūsma, jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

Tāpat ārstniecības iestādēs būs gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi, savukārt pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi.

Attiecībā uz plānveida operācijām vai invazīvajām manipulācijām pacientam ne vēlāk kā 48 stundas pirms pakalpojuma saņemšanas jābūt veiktam Covid-19 testam, kuram jābūt negatīvam. Uz valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm nosūtīs ārstējošais ārsts.

Ārstniecības iestādēm būs uzdots arī iespēju robežās sākotnēji nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.

Veselības ministrija regulāri kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Veselības ministrija aicina pacientus kopā ar ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu izvērtēt, kurus veselības aprūpes pakalpojumus šobrīd var neveikt. Īpaši būtiski tas ir personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem, un personām ar novājinātu imunitāti, jo, saslimstot ar Covid-19, sekas var būt smagas.

Arī gadījumos, ja veselības stāvoklis saasinās, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību. Konsultēties par savu veselības stāvokli un nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja nav pieejams savs ģimenes ārsts, var, zvanot arī uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kurš darbojas visu diennakti.

Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības ministrija aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa tālruni 8000 1234 vai informāciju meklēt interneta vietnē “www.rindapiearsta.lv”.

Savukārt gadījumos, ja ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes nesniedz minētos pakalpojumus, jāvēršas ar sūdzību Veselības inspekcijā. Sūdzības var iesniegt elektroniski, sūtot e-pasta vēstuli uz adresi “[email protected]” vai sazinoties pa tālruni 67 507 993.