Ministru kabinets konceptuāli vienojās līdz 7.februārim pagarināt ārkārtējo situāciju, iekļaujot papildu nosacījumu par komandantstundu, ko valdība sauc par “brīvdienu mājsēdi”.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem laikā no 30.decembra līdz 4.janvārim, kā arī 8. un 9.janvārī no plkst.22 līdz 5 būs jāuzturas savā dzīvesvietā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien preses konferencē informēja, ka minētajos datumos veikali varēs strādāt līdz plkst.21, lai ne tikai pircēji, bet arī veikalu darbinieki varētu līdz plkst.22 nokļūt mājās.

Premjers arī atzina, ka “brīvdienu mājsēde” tiks ieviesta ar mērķi, lai vēl vairāk samazinātu cilvēku iespējas kontaktēties. Viņš skaidroja, ka atšķirībā no apzīmējuma “komandantstunda” ar “mājsēdi” tiek saprasta situācija, kad iedzīvotāji atrodas mājās, nedodas ciemos un nerīko svinības.

Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka jaunos ierobežojumus nejutīs tie iedzīvotāji, kuri jau ievēro drošības pasākumus un izvairās no kontaktēšanās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien preses konferencē informēja, ka “brīvdienu mājsēde” tiks ieviesta ar mērķi, lai vēl vairāk samazinātu cilvēku iespējas kontaktēties.

Valsts kancelejā uzsvēra, ka patlaban nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas pa dienu. Līdz ar to tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst.6 līdz 21, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai.

Ministru kabinets un eksperti turpina darbu, lai vienotos par skaidrām regulējuma detaļām. Nākamā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde plānota trešdien, 30.decembrī.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 11.janvārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Valsts policija komandantstundas ievērošanas kontrolei pievērsīsies ļoti rūpīgi un policijai palīdzību sniegs arī vairāki simti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvju, šovakar žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Viņš skaidroja, ka policija joprojām pieķer daudzas personas, kas neievēro epidemioloģiskās drošības prasības. Īpaši daudz pārkāpēju konstatēts aizvadītajās Ziemassvētku brīvdienās.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9.novembrī sākti 3484 administratīvā administratīvā pārkāpuma procesi. Šis skaits katru dienu pieaug par aptuveni 80 līdz 90 procesiem. “Tas nozīmē, ka daļa sabiedrības ir vērsta uz ierobežojumu neievērošanu un attiecas vieglprātīgi,” uzsvēra Ruks.

Lielākā daļa pārkāpumi ir saistīti ar “covidpass.lv” anketas neaizpildīšanu, proti, policija sākusi 1120 procesus, bet par pulcēšanos un piedalīšanos privātos pasākumos sākti 1100 procesi.

Jauno ierobežojumu kontrolei Valsts policija plāno piesaistīt visus iespējamos resursus sadarbībā ar pašvaldību policijām, NBS un Valsts robežsardzi. LETA jau rakstīja, ka bruņotie spēki jau kopš decembra sākuma Valsts robežsardzei sniedz atbalstu ieceļotāju kontrolei uz valsts nozīmīgākajiem autoceļiem. Tāpat Valsts policija ikdienā sadarbojas ar pašvaldību policiju un Valsts robežsardzi.

“Valsts policijā strādājošajiem svētku nebūs, jo darbinieki tiek atsaukti no atvaļinājumiem,” piebilda Ruks un norādīja, ka arī policija cietusi no pandēmijas, jo patlaban aptuveni 200 darbinieki ir “ārpus ierindas” un puse no tiem ārstējas.

Valsts policijas priekšnieks skaidroja, ka ierobežojumu kontrolei piesaistīs vairākus simtus bruņoto spēku pārstāvju, pamatā tie būšot Zemessardzes spēki. Patlaban Valsts policija vēl nodarbojas ar plānošanu sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, un šis darbs trešdien turpināsies.

Ruks solīja, ka policija katru gadījumu vērtēs atsevišķi un uzreiz necentīsies cilvēkus sodīt. Ja cilvēks spēs paskaidrot saprotamu iemeslu, kāpēc atrodas uz ielas, un nebūs devies izklaidēs, “tad nebūs tā, ka uzreiz piemēros sodu ikvienam, ko ieraudzīs uz ielas.”

“Šie ierobežojumi nav, lai nopelnītu uz valsts rēķina. Tas ir vispārējā labuma un drošības labā,” uzsvēra Ruks un aicināja sabiedrību ievērot drošības prasības, lai nerastos konfrontācijas.

Normatīvie akti par epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu privātpersonām paredz naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro. Juridiskās personas var sodīt ar 140 līdz 5000 eiro lielu sodu.