Eksperte norādīja, ka vēlētāju aktivitāte ir sarukusi caurmērā visur. Tas varētu būtu skaidrojams ar politisko kampaņu enerģijas trūkumu, kas tostarp radies arī pandēmijas ietekmes rezultātā.

Tāpat ietekme bijusi arī faktam, ka Rīgā šogad vēlēšanas nenotika. Proti, pēc Kažokas domām, galvaspilsētas faktors līdz šim vēlēšanās ir mudinājis iedzīvotājus arī citiem novadiem piedalīties.

“Mēs arī redzam, ka atkarībā no konkurences un intrigas ir atšķirīgas vēlētāju aktivitātes pakāpes,” piebilda eksperte, norādot, ka zemās aktivitātes iemesli ir primāri attiecināmi uz visām pašvaldībām, jo šajās vēlēšanās īsti neesot tādu, kur aktivitāte ir pieaugusi, kamēr atsevišķās vietvarās aktivitātes kritums ir relatīvi lielāks.

Vaicāta par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz vēlētāju aktivitāti, Kažoka atzīmēja, ka pagaidām ir grūti precīzi spriest par tās ietekmi. Pēc viņas sacītā, šobrīd aktivitātes kritums tiek novērots visās pašvaldībās – gan tādās, kur reforma radīs būtiskas izmaiņas, gan tādās, kuras tā skars mazāk. Tāpat Kažoka piebilda, ka pagājušajās vēlēšanās bija novērojams, ka mazākos novados, kur iedzīvotāju skaits ir no 2000 līdz 4000, aktivitāte bija augstāka par vidējo rādītāju.

Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 328 697 iedzīvotāji jeb 34,09% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 756 no 775 vēlēšanu iecirkņiem, jo vēl nav apkopoti dati par balsīm, kas iesūtītas pa pastu.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 204 279 vēlētāji jeb 21,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.

Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.