Plāns valdībā tiek skatīts pēc tam, kad gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan atsevišķas politiskās partijas ir veltījušas pārmetošus jautājumus VM par to, ka Latvijai trūkstot “skaidra un ikvienam saprotama vakcinācijas pret Covid-19 plāna”. Politiķu neizpratni raisījuši jautājumi, kāpēc vakcinēšanas pirmajās dienās Latvijā vērojams zems temps, kas, piemēram, atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, un kāpēc veselības nozare plānojusi iegādāties salīdzinoši mazu skaitu “Pfizer” vakcīnu, kas pašlaik vismaz Eiropas Savienībā ir vienīgās apstiprinātās un lietojamās vakcīnas pret Covid-19.

VM iesniegtais plāns liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms tiek saistīts ar “AstraZeneca” vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir aizkavējusies. Tiek plānots, ka no “AstraZeneca” gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no “BioNTech”/”Pfizer” – ap 98 000, no “CureVac” – 63 000, bet no “Moderna” – ap 42 000. EZA pašlaik kā otro vērtē “Moderna” pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.

Līdzīgi arī gada otrajā ceturksnī lielāko vakcīnu skaitu – ap 850 000 – iecerēts iegūt no “AstraZeneca”. Eksperti un amatpersonas ir skaidrojuši, ka “AstraZeneca” vakcīnas salīdzinājumā ar “BioNTech”/”Pfizer” izstrādājumiem ir vienkāršāk izplatāmas un lietojamas, jo tām ir mazāk specifiskas prasības glabāšanas temperatūrai, turklāt tās esot arī lētākas.

Atbilstoši EZA plānotajam vakcīnu reģistrācijas grafikam un vakcīnu ražotāju sniegtajām vakcīnu piegādes aplēsēm, tiek prognozēts, ka 2021.gada janvārī tiks piegādātas vakcīnas, lai nodrošinātu ārstniecības personu vakcināciju un 2021.gada janvārī vai februārī uzsāktu ilgstošas sociālās aprūpes klientu un darbinieku vakcināciju, ko turpinās 2021.gada februārī.

Plānots, ka 2021.gada februārī būs iespēja uzsākt senioru, kas ir vecāki par 80 gadiem, vakcināciju. Tādējādi tiek prognozēts, ka pirmajā gada ceturksnī, ja būs optimāla vakcinējamo līdzestība, esot iespējams nodrošināt vakcinācijas iespēju 16% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā līdz 2021.gada marta beigām ražotāji solījuši piegādāt vakcīnas ap 325 000 cilvēku vakcinācijai.

Lai bez rindām veiktu prognozēto vakcinējamo cilvēku apjomu, 2021.gada pirmajos trijos mēnešos būtu jānodrošina vidēji 50 131 vakcinācijas epizode nedēļā, atbilstoši pieejamo vakcīnu apjomam katrā mēnesī. No 2021.gada aprīļa līdz jūnijam prognozētais piegādāto vakcīnu apjoms dubultosies, līdz ar to plānā tiek atzīts, ka būtu jādubulto vakcinācijas kabinetu kapacitāte, nodrošinot 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā.

Plānā galvenās vakcinēšanas jaudas tiek saistītas ar ģimenes ārstiem un privātajām ārstniecības iestādēm, taču nav lasāms, vai ar tām jau tiek slēgti līgumi par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

VM lēš, ka privātie veselības centri varētu nodrošināt ap 25 600 vakcinācijas nedēļā, tostarp “MFD grupa” – ap 17 000, “Veselības centru apvienība” – ap 3700, “Veselības centrs 4” – ap 1800, bet pārējie – ap 3000.

Ģimenes ārstu prakses spēšot nodrošināt ap 25 000 vakcināciju nedēļā, valsts un pašvaldību slimnīcas – ap 10 000, pašvaldību ambulatorās ārstniecības iestādes – ap 5000, tādējādi kopējā vakcinēšanas jauda tiek lēsta ap 65 600 potēm nedēļā.

No plāna izriet, ka tieši vakcinācijas iestādēm būs pienākums uzrunāt vakcinējamās personas, kā arī sadarboties ar citām iestādēm, lai sastādītu vakcinācijas un balstvakcinācijas grafiku pēc četrām nedēļām katrai personai atbilstoši pieejamās vakcīnas zāļu aprakstā noteiktajam intervālam.

Vakcinācijas iestādēm arī būs pienākums uzturēt balstvakcinācijas grafiku un vakcinētajām personām atgādināt par ierašanos uz balstvakcināciju. Atbilstoši šim grafikam reizi nedēļā tikšot pasūtīts nepieciešamais vakcīnu devu skaits. Lai pasūtītu vakcīnas, būs jāaizpilda veidlapa un jānosūta elektroniski Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).

Rindu kārtība un gaidīšanas saraksts tiks veidoti decentralizēti – katrā vakcinācijas iestādē analoģiski gripas vakcinācijai – 200 000 devas divos mēnešos. VM skatījumā, tas nodrošinās vakcinācijas iestādēm iespēju pārraudzīt vakcinācijas procesu un operatīvi nodrošināt rezerves vakcinējamo personu vakcinācijai un samazina vakcīnu zudumu risku.

Sabiedrība informāciju par konkrētu prioritāro grupu vakcinācijas uzsākšanu saņems ne tikai ar mediju starpniecību, bet arī ar attiecīgās profesionālās asociācijas starpniecību, ģimenes ārsta, vietējā drukātā medija un mērķētu e-vēstuli. Konkrētu sabiedrības pārstāvju informēšanā tiks iesaistītas arī nozaru ministrijas, kā arī darba devēji, kad tiks uzsākta konkrētu nozaru pārstāvju un darbinieku vakcinācija.

VM cer, ka līdz šā gada rudenim pret Covid-19 varētu vakcinēt 60% Latvijas iedzīvotāju.

VM uzsver, ka Latvijā Covid-19 vakcinēšanas stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanu, samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.