Pēc pašas teiktā, fon der Leiena Eiropas Savienības (ES) samitā dalībvalstu līderiem esot uzsvērusi, ka saskaņā ar ilgstoši uzturēto Briseles nostāju “finansējuma dzeloņstieplēm un mūriem nebūs”.

Virkne dalībvalstu, kas cenšas apturēt nelegālo imigrantu pastāvīgos mēģinājumus pārvarēt to robežas, pastiprinājušas spiedienu uz Briseli, lai panāktu finansiālo atbalsti žogu izbūvei uz to robežām.

Visaktīvāk šo jautājumu lobē Polija un Lietuva, kas pēdējā laikā pakļautas pastiprinātam nelegālo imigrantu spiedienam, ko organizē kaimiņos esošā Baltkrievija.

ES apsūdz Minsku par Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu pilsoņu transportēšanu uz Baltkrieviju un to novirzīšanu uz Lietuvas, Polijas un Latvijas robežu, piespiežot tos nelegāli doties uz bloka teritoriju, lai tādējādi atriebtos Briselei un ES dalībvalstīm par sankcijām, kas tika ieviestas pēc pagājušā gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un tai sekojošo masu protestu brutālās apspiešanas.

“Baltkrievijas valdības rīcību mēs uzskatām par hibrīduzbrukumu,” žurnālistiem Briselē atkārtoti  norādīja arī fon der Leiena.

Tikmēr Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā aģentūru LETA informēja, ka šodien Eiropadome, ES valstu un valdību vadītāji sanāksmē aicināja Eiropas Komisiju ierosināt izmaiņas, kas vajadzīgas ES tiesiskajā regulējumā, un konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir adekvāts finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu tūlītēju un pienācīgu reakciju saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām, tostarp pamattiesībām.