Pašlaik Latviju iedala apriņķos, republikas pilsētās un novados, bet grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz, ka Latvijas teritorija tiks iedalīta valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās.

Ievērojot minētās administratīvi teritoriālās izmaiņas, grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz aizstāt Saeimas vēlēšanu likumā vārdus “republikas pilsēta” ar vārdu “valstspilsēta”, savukārt vārdi “republikas pilsētas dome un novada dome” tiks aizstāti ar vārdiem “pašvaldības dome”.

Tāpat attiecībā uz vēlēšanu komisijām projektā vārdi “republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija” tiek aizstāti ar vārdiem “pašvaldības vēlēšanu komisija”, neizdalot atsevišķi valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisiju un novada pašvaldības vēlēšanu komisiju, ņemot vērā to, ka Saeimas vēlēšanu likumā ietvertais regulējums ir attiecināms uz abām šīm vēlēšanu komisijām.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Savukārt citus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30 un ļaut vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot, parlaments šodien izslēdza no savas darba kārtības.

Sākotnēji likumprojektu skatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kurā viens no grozījumu autoriem, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) solīja, ka otrajā lasījumā rosinās no likumprojekta izslēgt augstāk minēto ierobežojumu Rīgas vēlēšanu apgabala deputātu skaitam.

Kā skaidro izmaiņu autori, grozījumu pamatmērķis ir mainīt pašreizējo ierobežojošo kārtību, kad vēlētāji ārvalstīs var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Šo likumprojektu Saeimā pirms vairāk nekā pusotra gada iesniedza Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un deputāts Ēriks Pucens (“Par cilvēcīgu Latviju”; KPV LV).

Iepriekš komisijas sēdes diskusijās izskanēja arī bažas, ka grozījumu norma par mazāku ievēlamo deputātu skaitu no Rīgas varētu neatbilst Satversmei, tāpēc likumprojektam vēl būs nepieciešami labojumi. Satversmes 7.pants nosaka, ka, sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kas ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas apgabala nepārsniedz 30. Iepriekšējās, 13.Saeimas vēlēšanās, no Rīgas apgabala bija ievēlami 35 deputāti. Likums nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka pašlaik pirms katrām Saeimas vēlēšanām tiek pārskatīts ievēlēto deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā. Tomēr ar katru vēlēšanu ciklu pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, kas “jauc proporcionalitātes principu”, skaidro ZZS deputāti.

Pēc likumprojekta autoru domām, grozījumi veicinās iedzīvotāju dalību Saeimas vēlēšanās, kā arī tiktu nodrošināta proporcionāla deputātu pārstāvniecība no visiem reģioniem.