Trešdiena, 12. augusts Klāra, Vizma
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam

Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam
Foto: Edijs Pālens/LETA
02.07.2020 16:14

LETA

Saeima šodien apstiprināja Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027), kas nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus Latvijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā.

Par balsoja 77 deputāti, pret bija divi, un arī atturējās divi parlamentārieši, bet 11 deputāti nebalsoja.

Lēmuma projekta referents Vjačeslavs Dombrovskis (S), iepazīstinot deputātus ar NAP2027, atzīmēja, ka nacionālais attīstības plāns (NAP) nekad nav pabeigts, taču tā atbalstīšana Saeimā ir uzskatāma par “starta šāvienu”. Viņš arī skaidroja, ka, lai arī dokuments ir uzskatāms par ilgtermiņa plānu, tajā iekļauti arī īstermiņa risinājumi Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

Debatējot par lēmuma projektu, Daniels Pavļuts (AP!) atzīmēja, ka, lai arī kopš iepriekšējā NAP pieņemšanas, Latvija ir būtiski progresējusi, tā tomēr no kaimiņvalstīm atpaliek daudzos nozīmīgos rādītājos, piemēram, veselības aprūpē un nabadzības novēršanā. Attiecīgi viņš izcēla, ka NAP2027 paredz būtisku atbalstu medicīnai, digitālajai attīstībai, zaļajai izaugsmei, medijpratībai un arī kultūrai.

Savukārt Jānis Butāns (JKP) akcentēja, ka NAP2027 parāda vīziju par to, kāda satiksmes nozare Latvijā būs nākotnē.

Vairāki deputāti, tostarp Andris Kazinovskis un Dana Reizniece-Ozola (ZZS), izcēla, ka NAP2027 pārāk mazu uzmanību pievērš tieši nevienlīdzības mazināšanai starp Rīgu un reģioniem.

Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) gan pauda gandarījumu, ka NAP2027 izdevies iekļaut un atspoguļot viņa partijai būtiskākos jautājumus, tostarp izslēgti pasākumi, kas veicinātu imigrāciju, un iekļauta rīcības karte, lai veicinātu sabiedrības veselību, mazinot atkarību no tabakas un alkohola.

Savukārt Regīna Ločmele-Luņova (S) atzīmēja, ka NAP2027 neatbilstot Satversmei, jo tajā nepietiekami tiek mazināti iedzīvotāju nabadzības riski. Arī Aldis Gobzems kritizēja lēmuma projektu, uzsverot, ka tas esot “birokrātisks dokuments”, kas neko neizsaka. Viņš arī norādīja uz virkni negatīvu statistikas rādītāju, kuros Latvija atrodas augšgalā.

Sandis Riekstiņš (JKP) debatēs paziņoja, ka NAP2027 nevar atbalstīt, jo tajā iecerēts samazināt jau esošo atbalstu sportam.

Saeimas preses dienestā skaidroja, ka NAP2027 ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par vides kvalitāti Latvijā. Pamatus tam veido kvalitatīva, efektīva un attīstīta izglītības sistēma, kas nodrošina izglītību mūža garumā, lai atbalstītu ikviena Latvijas iedzīvotāja izaugsmi un apgūto zināšanu mērķtiecīgu izmantošanu.

Parlamenta lēmumā atzīmēts, ka Covid-19 straujā izplatība pasaulē un ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir nopietni ietekmējuši valstu ekonomikas attīstību. Pandēmijas izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij. Tā ir iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību, plānot valsts attīstību un valsts budžetu skaidri noteiktu mērķu sasniegšanai, nevis fragmentēti pa nozarēm, vairāk resursu novirzīt produktīvākai nākotnes nozaru un ideju izaugsmei, mazāk – neproduktīvas tautsaimniecības struktūras noturēšanai.

Lēmumā pausts, ka Covid-19 izraisītā krīze jau ir pierādījusi NAP2027 vadmotīva “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību” un stratēģisko mērķu – produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, reģionālā attīstība un sociālā uzticēšanās – aktualitāti un nozīmi valsts ilgtspējas aspektā.

Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var īstenoties dažādi nākotnes scenāriji. Valsts ilgtermiņa attīstība ir atkarīga arī no Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem, tādēļ ir svarīgi īstenot pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa seku mazināšana, teikts lēmumā.

Deputāti aicina Ministru kabinetu šai laikā veselības aprūpes un sabiedrības drošības jomā neatliekami īstenot un pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz sociāli mazaizsargātām personām. Tāpat pausts aicinājums īstenot pasākumus veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai, centralizētas pacienta elektroniskās veselības kartes un attālināto veselības pakalpojumu attīstīšanai, Veselības ministrijas, veselības aprūpes un drošības iestāžu sadarbības spējai un gatavībai katastrofām un krīzes situācijām, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā darba samaksu ārstniecības personām, kā arī nodrošinot ES fondu investīcijas. 

Lēmumā aicināts mērķtiecīgi tiekties uz to, lai NAP2027 īstenošanas periodā veselības aprūpei atvēlētais valsts budžeta finansējums būtu tuvs ES vidējam rādītājam vai pat sasniegtu to un saglabāt publisko sektoru kā nozīmīgu valsts aprūpes sistēmas dalībnieku, nodrošinot atbilstīgu ārstniecības iestāžu tīklu visā valsts teritorijā.

Sociālās aizsardzības un vienlīdzīgu iespēju jomā deputāti aicina īpašu uzmanību pievērst minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ikvienam sabiedrības loceklim, kā arī sociālā, psiholoģiskā un materiālā atbalsta pieejamībai, īpaši krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem un mājsaimniecībām, pie sociālā riska grupām piederošiem iedzīvotājiem, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Lēmumā pausts arī aicinājums tautsaimniecībā nodrošināt nepieciešamo valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu un kapitāla pieejamības veicināšanai uzņēmumiem, lai tie ātrāk pārvarētu krīzes sekas un turpinātu uzlabot savu produktivitāti. Tāpat aicināts īstenot tautsaimniecības digitālo transformāciju, izmantojot jaunās iespējas, ko paver elektroniskā komercija un e-pārvalde, ieviešot jaunus nodarbinātības veidus, attīstot augstākas digitālās prasmes, augstas kvalitātes datu pārraides infrastruktūru, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un publisko pakalpojumu plašāku elektronizāciju.

Lēmumā aicināts arī stiprināt aktīvās darba tirgus politikas spējas reaģēt uz īstermiņa bezdarba līmeņa pieaugumu, kā arī veidot un īstenot ilgtspējīgu darba tirgus politiku un elastīgu mūžizglītības sistēmu, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju līdz ar jaunu prasmju un kompetenču apgūšanu sekmīgi iekļauties nākotnes darba tirgū, atbalstīt mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmumu elastībā un spējā pielāgot esošās ražotnes un pakalpojumu sniegšanas platformas jaunu, tirgū pieprasītu produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā sekmējot efektīvāku vietējo resursu izmantošanu.

Deputāti aicina atbalstīt ieguldījumus sabiedrības drošībai nozīmīgā infrastruktūrā, energoefektivitātē, tai skaitā centrālajā siltumapgādē, kā arī visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros attīstīt vietējās tautsaimniecības piegāžu drošību, lai veicinātu visas sabiedrības un tautsaimniecības nozaru noturību, darbības turpināšanu krīzes apstākļos un maksimāli ātru atgūšanos darbībai pēc krīzes pārvarēšanas, atbalstīt tiesiskuma stiprināšanu un investīciju aizsardzību.

Lēmumā īpaši uzsvērta nepieciešamība NAP2027 īstenošanas periodā sekmēt straujāku un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības struktūras transformāciju, palielināt mērķtiecīgus publiskā un privātā sektora ieguldījumus zinātnē un izglītībā, jo sevišķi augstākajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā.

Tāpat deputāti norāda, ka Saeima ar lēmumu uzdevusi iekļaut reģionālo attīstību NAP2027 stratēģisko mērķu kopumā un ka uzsāktajai administratīvi teritoriālajai reformai ir jāpalīdz risināt tādus izaicinājumus kā policentriskas attīstības veicināšana, nomales efekta mazināšana un kultūrvēsturiskās daudzveidības stiprināšana jaunajās administratīvajās teritorijās. Ministru kabinetam uzdots izvērtēt attīstības centru potenciālu administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienotajās pašvaldībās un piedāvāt Saeimai līdz ar NAP2027 vidusposma īstenošanas novērtējumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto attīstības centru pārskatīšanu.

Tāpat lēmumā uzsvērta nepieciešamība saglabāt un kopt Latvijas kultūras mantojumu, veicināt jaunrades procesus, attīstīt daudzveidīgu kultūras vidi, pilnvērtīgi darbojoties Eiropas un pasaules kultūras telpā, sniegt atbalstu kultūras un mediju nozarēm krīzes radīto zaudējumu mazināšanai un šo nozaru atveseļošanai, radīt sociāli atbildīgus un ilgtspējīgus nodarbinātības modeļus šajās nozarēs, jo tām ir izšķirīga nozīme valsts identitātes veidošanā un demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā.

NAP2027 izstrādes laikā ir notikušas deputātu un ekspertu diskusijas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, citās Saeimas komisijās un dažādos forumos par NAP2027 prioritātēm, nozaru analīzi un to attīstības perspektīvām, tādējādi visas puses ir sniegušas būtisku ieguldījumu NAP2027 satura veidošanā, teikts lēmumā.

NAP ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas.

1 komentāri

2020-07-02 17:07

rakaris:): 100 idiotu nobalsoja paši nezinot par ko , galvenais ,ka uz papīra smuki izskatās !!! un tādiem vēl maksā lielumlielās algas , būtu gājuši zemniekiem palīdzēt , vismaz būtu labums !!

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz