Par Rodiņas apstiprināšanu tiesneses amatā balsoja 56 deputāti.

Rodiņu amatam izvirzīja “Attīstībai/Par!” (AP) un “Jaunās Vienotības” (JV) parlamenta frakcijas un viņa bija vienīgā kandidāte, taču koalīcijas atbalsts viņai nebija vienots.

Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.

Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015.gadā, savukārt 2019.gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.

Jaunā tiesnese amatā stāsies likumā noteiktajā kārtībā. Likumā paredzēta tiesneša zvēresta došana, ko pieņem Valsts prezidents. ST tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas.

Juriste iepriekš stāstīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, jo konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzinot Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.

Tāpat Rodiņa uzskata, ka viņai ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. “Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu” viņa esot guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm.

Rodiņa arī norādīja, ka, vadot Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums ST, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada izskaņā parlamentam neizdevās vienoties par ST tiesneša ievēlēšanu, jo amatam tika piedāvāti pieci pretendenti, tostarp četrus virzīja koalīcijas partijas. Šis balsojums notika neilgi pēc ST sprieduma par lielāku viendzimumu pāru aizsardzību, un deputātiem radās domstarpības par piedāvāto kandidātu ideoloģiskajām nostādnēm.