Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc pieņemšanas pieņem Valsts prezidents Egils Levits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem skaidroja, ka tas, kad notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs atkarīgs no tā, kad Levits izsludinās likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Satversme nosaka, ka tuvākā diena, kad var izsludināt likumu ir 24.februāris, un, ja Valsts prezidents nolems šajā dienā izsludināt likumu, tādā gadījumā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas saskaņā ar likumu notiks 25.aprīlī, norādīja Pūce.

Vaicāts, vai Rīgas dome tiks ievēlēta uz nedaudz vairāk kā piecu gadu termiņu, ministrs pauda, ka tas atkarīgs, vai rīt, 14.februārī, būs savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par citiem iepriekš pieņemtu likumu grozījumiem par pašvaldību domju ilgāka termiņa noteikšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Ja nepieciešamie paraksti nebūs savākti, tādā gadījumā šie grozījumi stāsies spēkā un Rīgas dome tiks ievēlēta uz termiņu līdz apmēram 2025.gada vidum, izrietēja no ministra teiktā.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Likumprojektā norādīts, ka pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, un plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī. Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.