Lai rastu tūlītējus risinājumus cīņai ar Covid-19 sekām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar valdības lēmumu 2020.gada maijā tika uzticēta valsts pētījumu programmas (VPP) vadība, kam piešķīra piecus miljonus eiro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņā tika saņemti 15 pieteikumi – pieci veselības aprūpē un sabiedrības veselībā, septiņi inženiertehniskajos risinājumos un trīs tautsaimniecības un sabiedrības labklājības noturībā pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējām.

No iesniegtajiem 15 tika atbalstīti desmit projektu pieteikumi, ar pieteicējiem noslēdzot līgumus par kopējo summu 4 962 398 eiro.

Iespēju pagarināt pētījumu īstenošanas laiku līdz trim mēnešiem bez papildu finansējuma izmantoja deviņas zinātniskās institūcijas, septiņām projektu īstenošanas laiks pagarināts līdz 2021.gada 30.martam, bet divām – līdz 30.jūnijam.

Ņemot vērā, ka zinātniskajām institūcijām ir pagarināti projektu īstenošanas laiki, finanšu revīzijā “Par Izglītības un zinātnes ministrijas 2020.gada pārskatu”, kuras ietvaros tika veikta šī VPP norises pārbaude, Valsts kontrole nevarēja novērtēt projektu mērķu sasniegšanu.

Valsts kontrole, pārbaudot VPP “Covid-19 seku mazināšanai” norises procesu, secina, ka VPP plānošana nav bijusi pietiekami koordinēta un sadarbību veicinoša starp nozaru ministrijām, jo par nozari atbildīgās ministrijas tika iesaistītas tikai projekta rezultāta izvērtēšanā.

Ne visām atbildīgajām nozaru ministrijām revīzijas laikā bija skaidrs redzējums par iegūto pētījumu rezultātu izmantošanu Covid-19 seku mazināšanā 2020.gadā, kā arī tuvākajos trijos gados.

“Ņemot vērā, ka nozares ministrijas netika iesaistītas pētījuma mērķu, uzdevumu un sasniedzamo rezultātu definēšanā, pastāv risks, ka iegūtais projekta rezultāts netikts izmantots rīcībpolitikas veidošanai un Covid-19 seku mazināšanai attiecīgajā nozarē.

Noteikto sešu mēnešu laikā ir īstenots tikai viens no desmit VPP “Covid-19 seku mazināšanai” projektiem. Valsts kontroles vērtējumā, tas pierāda, ka tik īsā laikā nevar iegūt pilnvērtīgi izvērtētus un pamatotus rezultātus, lai veicinātu ekonomikas, izglītības, kultūras vai kādas citas valstij prioritāras nozares attīstību,” secina revidenti.