Tīra šķirne ir prioritāte

Četrdesmit hektāru lielo īpašumu, kurā ietilpst gan lauksaimniecības zeme, mežs un upmala, gan atpūtas vieta ar dīķi, Lāsma Kirpičenoka ar ģimeni savā pārziņā no vecākiem pārņēma pirms dažiem gadiem. “Nolēmām, ka te vajadzētu kādus dzīvnieciņus, kas noēstu zāli,” stāsta Lāsma.

Ar aitkopību ģimene nodarbojās jau iepriekš, taču pirms diviem gadiem Lāsma piedalījās projektā “Laukiem būt!” ar ideju par ‘Teksel’ šķirnes aitu audzēšanu. Ideja tika atbalstīta, un Lāsmai piešķīra naudas balvu, kas noderēja aitu pulka paplašināšanai.

Pārējais viss tiek veikts pašu spēkiem un līdzekļiem, un nu jau aplokos ganās ap deviņdesmit aitu. “Sākumā mums bija vienpadsmit aitu mātes, tām šī gada pavasarī piedzima jēriņi, un nu jau pulks ir lielāks. Aitu meitenes paturēsim, bet auniņus tirgosim,” pastāsta saimniece.

“Salīdzinot ar citām saimniecībām, mūsu aitu pulks varbūt skaitās mazs, bet mūsu pusē šis varētu būt viens no lielākajiem,” teic Lāsma.

Pašlaik saimniecībā uzsākta aitu šķirošana – bezšķirnes aitas nolemts dot prom, lai saglabātu vienu šķirni. “Gribam tīru šķirni,” norāda Lāsma. Aitas galvenokārt tiek audzētas kā gaļas lopi, savukārt vilnu ģimene ved uz Pāces vilnas fabriku, kur tā tiek pārstrādāta dzijā.

Apņēmība ir redzama, bet saimniecības paplašināšana vēl esot diskutabls jautājums. “Dikti daudz jau nepaplašināmies. Ja gribētu to darīt, tad būtu jābūvē ne tikai vēl viena kūts, bet arī jāvelk jauni aploki. Jērus rudenī dosim prom, bet aitu mammas uz ziemu paliek, tā ka skatīsimies. Daudzi jau saka, ka jāpārdzīvo šī ziema un tad jau redzēs. Visi tādi piesardzīgi šoziem,” saka Lāsma.

Labību saimniecībā audzē paši. Lāsma stāsta, ka siens jau ir sagādāts un graudu raža šogad esot bijusi laba, graudi esot sausi, tāpēc ar barību aitas ir nodrošinātas. “Ja no malas vēl kaut kas būtu jāiepērk, tad būtu tā švakāk. Citādāk nāktos rēķināt, vai aitu uzturēšana būtu izdevīga,” atzīst Lāsma.

Viņa pašlaik piedalās vienā no mazo lauksaimnieku projektiem, tas noslēgsies nākamā gada janvārī. Līdz šim par piešķirto naudu saimniecībā iegādāts traktors. Vēl atlikuši trīs gadi, kad obligāti jāsaimnieko bioloģiski, un pēc tam jau saimniecību attīstīšot, skatoties pēc iespējām.

Top glempings

“Pēterišķos” pašlaik nodarbojas ne tikai ar aitkopību, bet iekārto arī atpūtas vietu. Lāsma šogad piedalījās arī “Māju kafejnīcu dienās”, kur viesus cienāja ar burbuļvafelēm un uz ugunskura vārītu zupu.

Tiesa, atpūtas vieta šeit atrodas jau sen. Sākotnēji ģimene to iekārtoja galvenokārt tikai savām vajadzībām. “Viss bija mums pašiem, bet tagad sākām vēl šo to piebūvēt un attīstīt tā, lai varētu uzņemt arī viesus,” stāsta Lāsma.

Līdz šim atpūtnieki tikuši uzņemti reti, turklāt vieta paredzēta tikai vienai kompānijai. Pagājušajā gadā šeit rīkotas vienas kāzas.

Sākumā atpūtas vietā bijusi viena nojume, vēlāk piebūvēta vēl viena, kura atrodas uz saliņas dīķī. Labiekārtotas ir arī ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums.

Jau trešo gadu turpinās darbs pie pirts izbūves, kuru ģimene cer pabeigt līdz nākamajam gadam. “Iekārtojam tad, kad ir brīvs laiks, un nu jau sanācis tā, ka strādājot pagājusi visa vasara. Skatāmies, ko gribam pārplānot, jo neko sasteigt arī negribam. Es ļoti piedomāju pie tā, kā viss izskatīsies, piemeklēju dažādas mēbelītes,” stāsta Lāsma.

Pašlaik norisinās darbs arī pie atpūtas vietas jaunuma – glempinga teltīm. Lāsma stāsta, ka tās, līdzīgi kā pirts, atpūtniekiem, iespējams, varētu būt pieejamas nākamgad. Šo iemeslu dēļ aktīva tūristu piesaistīšana pagaidām vēl nenotiek.

“Mums bija doma jau šogad uzņemt atpūtniekus, bet ir jātiek galā ar visādām astītēm un negribas jau uzņemt viesus, kad viss vēl nav pabeigts,” viņa saka.

Pagaidām uzcelta ir viena glempinga telts, bet plānā ir vismaz divas. Pabeigtajā atrodas viena divvietīgā gulta, bet vajadzības gadījumā tajā varot iekārtot vēl 2–4 guļamvietas, norāda Lāsma. “Tāpēc, ka visu darām paši un laiku paņem arī aitkopība, viss tik ātri uz priekšu neiet. Kad pienāks nākamais gads, tad skatīsimies, kā būs. Gribam iekārtot vairāk, ielikt paklājus. Nāk rudens, un ziemā viss atkal jāņem nost un jādomā, kur visu uzglabāt,” par galvenajām rūpēm stāsta jaunā saimniece.

Pa šo vasaru nakti glempinga teltī paspējuši izbaudīt vien Lāsmas paziņas.

Uzziņai

Kas ir glempings?

Glempings ir kempings ar glanci. Mūsdienīgs, labiekārtots un mājīgs namiņš dabā. Glempingu profils ir plašs: teltis, namiņi kokos, namiņi kalnā, namiņi mežā un pat kupoli, kas karājas kokos.

Avots: glempingi.lv

25Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.