Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis un pašreizējais domes priekšsēdētājs Aivars Priedols norāda, ka nupat ticies ar vietnieku, lai pārrunātu ko partija darīs tālāk, kā kalpos iedzīvotājiem.

Šorīt ZZS visi mierīgi. “Mēs visi mierīgi cilvēki, gatavi strādāt. To, ka vienmēr esam gatavi strādāt, esam norunājuši. Domāju, ka nekas daudz tur tagad nemainās, turpināsim runāt ar cilvēkiem.”

Par to, ka šajās vēlēšanās partija ieguvusi par četrām mandāta vietām mazāk, A. Priedols nepārdzīvo.

“Rezultāti jau nav sliktāki. Tie ir tikai loģiski. Kur ir Rīva, kur ir Rucava, Aizpute, Apriķi, Aizvīķi? Starp visām novada vietām ir milzīgs attālums.

Un, ja cilvēki viens no otra ir tālāk, tad mēs atsvešināmies,”

viņš skaidro, kāpēc šoreiz neveicies tik labi kā 2021. gada vēlēšanās.

Vai no ZZS ievēlētie deputāti gatavi sarunām? “Visi kandidējām, lai kalpotu. Tagad katrs rādīs to savu pienesumu, savas stiprākās puses. Skaidrs, ka būs jākalpo – katram atsevišķi un visiem kopā!”

No pagājušajās vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem, šoreiz aiz strīpas palika deputātes Inga Ratniece un Patricija Andersone.

Abas dāmas sarakstā ieņēma piekto un sesto numuru, taču atkārtoti ievēlētas Dienvidkurzemes domē netika.

“Man kā pašvaldības darbiniecei jāsaka, ka dzīve turpinās un turpināšu strādāt tālāk. Slikta sajūta šorīt nav. Protams, patiesībā jau cerēju uz labāku rezultātu, bet tas ir tāds, kāds ir.

Tiem, kas ir ievēlēti tagad būs jāstrādā. Kā viņi sastrādāsies, nezinu, nevaru komentēt. Pēc tās priekšvēlēšanu kampaņas, kas bija, nezinu, kā viņi visi apsēdīsies kopīgi pie viena galda,” norāda I. Ratniece.

P. Andersone gan šobrīd komentāru neesot.

“Jaunās vienotības” līderis Uldis Kristapsons par šorīt paziņotajiem rezultātiem priecājas. Viņš uzsver, ka partija kandidējusi no nulles, jo tajā sastāvs kopš iepriekšējām vēlēšanām mainījies 99 procentos.

“Ņemot vērā, ka sākām no nulles un salīdzinot ar citām partijām, mēs esam dabūjuši vienkārši kosmosu. Nenesām ne kliņģerus, ne lentes griezām.

Pēc izmaiņām partijā var spriest, ka cilvēki vienkārši novērtē nevis partiju, bet kandidātus,” prāto U. Kristapsons.

“Nezinām vēl kā rosīsies sarunas, sadarbošanās. Bet skaidrs, ka bijām gatavi pārmaiņām. Ja nebūtu, tad mūsu komanda būtu dzīvojusi mierīgi, turpinājusi darīt savus darbus. Bet redzējām, ka nebija īsti labi.

To ļoti labi parādīja arī rezultāti. ZZS saņemtie mandāti norāda, ka novadā ir pietiekami liels neapmierinātības līmenis.”

Līdz šim partiju domē pārstāvēja deputāts Jānis Veits, kurš šoreiz palicis aiz svītras. Viņu portālam šorīt neizdevās sazvanīt.

2021. gadā no “Jaunās vienotības” tika ievēlēts arī Mārtiņš Grundmanis, taču viņš no deputāta mandāta atteicās.

Šoreiz startēja ar trešo numuru sarakstā, bet vienu no piecām piešķirtajām vietām domē neieguva.

LRA gatava ieviest pārmaiņas

Politiskās partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” līderis Andrejs Radzevičs par balsošanas rezultātiem saka: “Vēlēšanu aktivitāte parādīja, ka iedzīvotāji vēlas pārmaiņas. Ja visiem ievēlēto sarakstiem pret iepriekšējām vēlēšanām ir būtisks balsu pieaugums, tad Zaļo un Zemnieku savienībai ir būtisks kritums.”

Starp pirmajiem vēstījumiem, ko A. Radzevičs grib nodot vēlētājiem, ir, ka šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbiem autoceļam Priekule-Skoda, no Priekules līdz Lietuvas robežai.

“Manuprāt, šīs aktivitātes parādīja, ka var daudz ko panākt; mums bija stingra apņemšanās par šo autoceļu,” viņs saka.

Par iespējamo koalīciju uzskata, ka jāvērtē tie saraksti, kuri ir par pārmaiņām, jo iedzīvotāji par tām nobalsoja.

“Noteikti varētu būt “Jaunā Vienotība”, viņiem arī precīza pozīcija par pārmaiņām. Par Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” šobrīd varu teikt, ka jādzird cilvēki, kas tur ir, – vai viņi ir par pārmaiņām vai ne,” A. Radzevičs uzsver, ka par tā saucamajām sarkanajām līnijām vispār nav runas, viņu sarakstam tādu nav.

Arī zemniekos esot daudz godprātīgu cilvēku, ar kuriem var sastrādāties.

Taču dažādām, viņa vārdiem, īpatnējām shēmām, piemēram, padomniekiem, nebūšot LRA atbalsta.

Toties atbalsts būšot Kalvenes iedzīvotājiem saistībā ar sabiedrisko transportu uz Aizputi un atpakaļ. Šobrīd nav nekāda transporta.

“Ar Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvi Induli Ozoliņu diskutējām par šo jautājumu un apspriedām iespējamos maršrutus,” esot stipras iespējas, ka satiksmes jautājumu atrisinās, tikai situācija jāizpēta, lai saprastu, kurām sabiedrības grupām autobuss visnepieciešamākais.

Nacionālā apvienība gatava jebkādai koalīcijai

Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvošo deputātu piecniekā trīs ir no Aizputes.

Vai aizputnieku loža tagad savai pilsētai pievērsīs vairāk uzmanības nekā citām apdzīvotajām vietām? “Es esmu komandas cilvēks un vienmēr – par godīgu strādāšanu,” saraksta pirmais numurs Andris Jankovskis nenoliedz, ka vairāk rūp aizputnieki.

“Super, ka izdevās viņus iekustināt. Priekšvēlēšanu laikā likās, ka ir kūtri, bet

balsojums apliecina, ka var arī aktivizēties.”

Tajā pašā laikā A. Jankovskis uzsver vienlīdzīgu attieksmi pret visu novadu un min, ka līdz šim pieklibojusi pašvaldības saziņa ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas iedzīvotāju interesēs.

Iespējams, gaidāmi videorullīši, ieraksti pašvaldības mājaslapā vai citi veidi, kā informēs plašāku auditoriju par būtiskiem domes lēmumiem.

Jautāts par pašvaldības speciālistu skaita samazinājumu, viņš atbild, ka vēl par agru ko teikt, jo “jāredz, kas strādās kopā”, ar to domādams koalīciju.

“Mums sarkanās līnijas nav novilktas. Kā jau teicu, esmu par komandas darbu, galvenais, lai novadā visiem ir redzami rezultāti,” A. Jankovskis apgalvo, ka ar visiem trim pārējiem sarakstiem varētu būt pa ceļam koalīcijas veidošanā.

Vēlētāji jutās pamesti

Priekules pagastā dzīvojošā Rima Rieksta atklāj, ka balsoja par partiju “Latvijas Reģionu apvienība”.

“Es balsoju par cilvēkiem, kurus pazinu. Tie bija arī manu skolēnu vecāki. Zinu, ka partijā ir arī cilvēki, kuriem ļoti rūp izglītība,” tas Priekules vidusskolas skolotājai ir svarīgi.

R. Rieksta novadā ir ienācēja – uz turieni savulaik pārvākusies no Liepājas.

“Tad, kad es atnācu uz Priekuli man bija sajūta, ka šī ir ļoti jautra, skaista pilsēta, kas domā par savu vizuālo izskatu. Vienmēr notika svētki, viss bija ļoti ērti pieejams – uz vietas bija arī pārvalde. Tad bija ļoti patīkama sajūta.

Pēdējos gados gan šķiet, ka mēs esam pamesti likteņa varā.

Dekorācijas ar katru gadu svētkos paliek arvien švakākas, visa pieejamība zūd. Ja runā par izglītību, tad ļoti jūtams birokrātiskais slogs. Lai jebko pasūtītu, kaut vai tualetes papīru, ir jāiziet cauri vairākiem kanāliem,” stāsta priekulniece.

Viņa piemetina, ka no vietējiem bieži vien var dzirdēt pārmetumus, ka tiek tikai Grobiņai.

Arī kāda pāvilostniece atzīst, ka savu balsi atdevusi par “Latvijas Reģionu apvienību”.

“Jābalso ir par tiem cilvēkiem, kas sevi parāda darbībā. Nevar balsot par personīgām simpātijām. Pirmais un vienīgais kritērijs ir – vai tiem cilvēkiem var uzticēties un kā viņi uzklausa vēlētājus.”

Sieviete priecājas, ka šoreiz partiju domē pārstāvēs par vienu deputātu vairāk.

“To, vai reāli būšu pārstāvēta, rādīt laiks! Bet katrā ziņā, šis būs kas jauns.”

Pa šiem četriem gadiem viņa jau pieradusi pie esošās sistēmas, sapratusi ar ko var runāt, ar ko nevar, bet pārmaiņas tomēr gribējusi.

“Es balsoju kā parasti – par Zaļo un zemnieku savienību. Visu laiku viņi bijuši vadībā un, jāteic, strādāt strādā cilvēki!” atklāj Grobiņā dzīvojušā pensionāre Asja Rubeža.

Kundze neslēpj, ka līdz šim deputātu paveiktais viņu gandarī, tāpēc rezultāti viņu apmierina.

“Būs normāli. Cik var saprast, diezgan daudzas balsis ieguvušas arī citas partijas. Domāju, ka visi saies kopā un sastrādāsies. Visi viens otru pazīst.

Protams, tagad, kad ir lielais novads ir grūtāk orientēties. Kādreiz, kad katram bija savs novads, bija labāk, visi viens otru vairāk pazinām.”

Gaida atbalstu kultūras pasākumu rīkošanā

“Es ceru, ka deputāti kaut ko padomās un arī kultūrai atvēlēs nedaudz vairāk finansējuma. Tā tikai runā, ka kultūrai visa kā tik daudz, bet īstenībā – tik maz, ka mēs rīkojam pasākumus, kuriem budžets ir nulle. Ja mēs vismaz kaut kādu atbalstu saņemtu no partijām…

Deputāti ievēlēti ir, lai tagad domā, kā darīs,”

saka Priekules kultūras pasākumu organizatore Līga Anaņjeva un pajoko, ka solīt jau sola, bet visu mūžu nedara.

Partiju priekšvēlēšanu solījumos bija taisnīga budžeta sadale pa visu novadu. Par šo tēmu varot spriest ilgi un dikti, saka kultūras darbiniece, jo šis “taisnīgums” esot pieredzēts jebkurā nozarē.

Šogad budžeta smazinājums par pieciem procentiem esot ļoti jūtams, it īpaši pilsētas svētku gatavošanā. 

“Ja pagājušogad “Ikara svētkos” uzstājās trīs lieli mākslinieki, tad šogad ir tikai viens, un tas ir loģiski un saprotami. Taču svētki būs grandiozi, tāpat kā katru gadu,” sola L. Anaņjeva.

Cer, ka neaizmirsīs par izglītību

“Diemžēl neviens no mūsu gala nav iekļuvis domē, bet tā bija arī iepriekšējā sasaukumā. Es ceru, ka Vaiņode netiks aizmirsta, tāpat izglītība,” saka Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus.

“Ir ievēlēti jauni cilvēki, kā arī tie, kuri jau agrāk cīnījās par izglītību, un mūsu novadā bija atbalsts skolām, kā jau tam jābūt.”

Vēlēšanu rezultāti direktoru īpaši nepārsteidzot, līdzīgus viņš prognozēja. Nu jāskatās, kā deputāti spēs vienoties par amatiem un kā izdosies viņiem strādāt novada labā un attīstīt no novada centra attālās vietas.

Viņš cer, ka dome ieturēs kursu uz mazāku birokrātiju, bet vairāk domās par cilvēkiem, par vadītājiem, kuri ir pārslogoti ar dokumentu kārtošanu. 

Jautāts, vai zināma un saprotama pašvaldības vīzija par novada skolu tīklu nākotnē, Z. Mickus saka: “Valstī jau kopumā ir neziņa, kas ietekmē notiekošo pašvaldībās. Izglītību nevar plānot uz gadu, tajā jābūt redzējumam piecus, desmit gadus uz priekšu, tā ka tā nav novada problēma.

Nav konkrētas, stingras nostājas dažos jautājumos valstī, un tas atstāj iespaidu uz skolu tīkliem novados. Pirms vēlēšanām par izglītību un sociālo jomu lemt nav populāri, tā ka nav zināms, ko lems jaunais sasaukums. Var būt krasi lēmumi, var tādi arī nebūt.”

Aizputnieks Imants pastāsta, ka novēlēja par labu “Latvijas Reģionu apvienībai”.

“Nekas jau nemainīsies tāpat!

Es kādreiz dzīvoju Durbē un mans brālis arī reiz ir gan kandidējis tur vēlēšanās, gan arī bijis deputāts. Viņš opozīcijā bija kopā ar Andreju Radzeviču.

Šis kungs ir pietiekoši gudrs, lai vienmēr varētu pastāvēt par savu viedokli. Nesaku, ka viņš ir balsts un pūkains. Bet viņš māk uzdot jautājumus, pārzina likumus.

Brālis stāstīja, ka, ja nav pa Radzeviča kunga prātam, tad viņš darīs visu iespējamo, lai būtu savādāk,” par to, kāpēc tāda izvēle, stāsta Imants, pieminot, ka kaut kādas pārmaiņas tomēr bija nepieciešamas.

Un palūkojot vietu sadalījumu, tā, šķiet, domā arī citi novada iedzīvotāji.