Vairākus mēnešus aizputniekam Jānim Kantam ir jāpacieš blakus dzīvoklī mītošā Gata Ķirša draudi, rupjības, fiziska aizskaršana un ņirgāšanās. Viņš vairākkārt meklējis aizstāvību oficiālā ceļā, taču kārtības sargi viņam ieteikuši vērsties tiesā un pēdējā laikā uz viņa palīgā saucieniem pat nereaģējot. Tādēļ viņš nolēmis par šīm nebūšanām informēt sabiedrību.

Jānim ir 27 gadi. Septiņpadsmit no tiem viņš ir pavadījis ratiņkrēslā. Kad viņam bija tikai desmit gadi, abi ar tēvu devušies mežā pēc Ziemassvētku eglītes. Bijis spēcīgs vējš, kas nolauzis kāda koka galotni un sadragājis mazā zēna mugurkaulu.

Kopš 2005. gada viņš dzīvo Aizputē, Kalvenes ielā 16. Apmēram divus gadus vēlāk viņam līdzās ievācies G. Ķirsis. Sākumā attiecības viņu starpā bijušas pat draudzīgas, taču ar laiku tās sabojājušās sadzīvisku sīkumu dēļ.

Jānim regulāri tikusi atvienota elektrība, divreiz pārgriezti interneta vadi, pat beigta pele nomesta pie durvīm. Reiz, kad Jānis ar ratiņiem stūmies gar G. Ķirša durvīm, viņš to sagrābis aiz apkakles, turējis ciet un smīnot imitējis, ka tūlīt viņam sitīs pa seju. Īsziņas, kādas kaimiņš sūta Jānim, ir pilnas rupjību, draudu un bravūras. Viena no tām: “Ir tādi idiņi kā tu, lai pasaulē nav garlaicīgi. Tu tagad Jēzus, Dieva vietā. Tik neielec, jampampiņ! Būs tāds pi….s purnā, ka nezināsi, cik vecs esi!”

G. Ķirša bezkaunība augot augumā, sajūtot, ka kārtības sargi viņu vai nu nespēj, vai negrib savaldīt. Jānis uzskata, ka tam par iemeslu varētu būt apstāklis, ka Ģ. Ķirsis esot Aizputes policista Aigara Sjomkāna skolasbiedrs.

Jānis stāsta, ka vēlas tikai vienu – lai Gatis viņu liktu mierā un ļautu mierīgi dzīvot. Un izrādās, ka to pašu grib arī G. Ķirsis. “Cietējs esmu es. Tieši Jānis ir tas, kurš maskējas aiz nevarīga invalīda un terorizē mani,” viņš stāsta. G. Ķirsis apgalvo, ka pēc viņa tēva nāves, kurš, starp citu, dzīvojis kopā ar Jāņa māti, Jānis sācis lekties, sūtīt viņam draudu īsziņas. Tāpēc viņam esot bail vakaros nākt mājās.

“Acīmredzot šis konflikts pastāvēs tikmēr, kamēr iztiesās mantojuma lietu. Tādēļ arī abi vīrieši sagāja naidā,” uzskata A. Admīdiņš. Mantojumā esot diezgan lieli īpašumi Pāvilostā. 

Viktora Ulberta foto
Jānis Kants katru dienu pavada kā uz adatām, jo jādomā, kādu vēl riebeklību pret viņu izspēlēs kaimiņš.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14. novembra numurā.
 #kvards-20111114-01#