Aizputē gājēju un riteņbraucēju celiņa izbūves laikā Livonijas ordeņa pilsdrupu pakājē atrastas senlietas. Kopā uzieti deviņi priekšmeti, visvērtīgākās ir divas sudraba monētas – Johana Ernsta Bīrona Kurzemes un Zemgales hercogistes 1763. gadā kalts grasis un Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1672. gadā kalta 1 ēre, laikrakstam skaidro arheologs Armands Vijups.

Arheologs, Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks A. Vijups projektam “Gājēju un riteņbraucēju celiņa izbūve Liepājas ielā no Aizputes robežas līdz Akmens tiltam Aizputē” piesaistīts tāpēc, ka celiņa izveide skāra Aizputes viduslaiku pils aizsardzības zonu, līdz ar to normatīvi uzliek par pienākumu šos darbus veikt arheoloģiskā uzraudzībā.

“Protams, bija interesanti atklāt, vai tur ir saglabājušās kādas pēdas no senā pilskalna. Tomēr trasē, kas tika rakta, konstatējām diezgan plānu kultūras slāni, kuru viennozīmīgi nevarēja saistīt ne ar pilskalna pastāvēšanas laiku, ne vēlo dzelzs laikmetu līdz apmēram 13. gadsimtam. Senāki atradumi par 17.,18. gadsimtu netika uzieti. Arheoloģiski mēs uzskatām, ka jāpēta un jāaizsargā liecības un senlietas, kas pastāvējušas pirms 17. gadsimta, tomēr, lai izprastu, kā attīstījusies apdzīvotība un Baznīckalns, ir svarīgi ieskatīties arī pēdējos gadsimtos,” saka vēsturnieks.

Projektā zemes darbus realizēja SIA “CTB” un piesaistītie apakšuzņēmēji drenāžas un elektrolīnijas ierīkošanai. Celiņu kopgarums būs 939 metri, bet izbūvējamā platība ir 2978 kvadrātmetri. Gājēju celiņš un veloceliņš sāksies Liepājas ielā no to šķērsojošās Robežu ielas un ies līdz Livonijas ordeņa pils pakājei gar tās dienvidu, dienvidrietumu nogāzi pa Sakas ielas turpinājumu un tālāk pagriezīsies līdz Akmens tiltam Liepājas ielā.

Arheoloģiskā uzraudzība koncentrējās pilskalna tuvumā, kur arī tika pamanīti atradumi: keramika – trijkāju trauka kāja ar daļu no trauka lejasdaļas, trijkāju trauka cilindrveida rokturis, brūni glazētu trauku lauskas.

Apsekojot teritoriju ar metālu detektoru, atrastas arī divas monētas. “Tas ir interesantākais atradums. Pieļauju, ka monētas kāds pils iedzīvotājs bija vienkārši nozaudējis, iespējams, parasts garāmgājējs, jo agrāk pils dienvidu daļā bijis ceļš,” piebilst A. Vijups.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10.septembra numurā.

#kvards-20190910-06#