Pirmdiena, 26. septembris Kurts, Knuts, Gundars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aizputes kluba “Kurzeme” interjers – pirmais aizsargātais reģionā

Aizputes metāla furnitūras rūpnīcas ”Kurzemes atslēga” kluba ”Kurzeme” interjers kļuvis par reģionālas nozīmes valsts aizsargājamo kultūras-arhitektūras pieminekli.

Aizputes kluba “Kurzeme” interjers – pirmais aizsargātais reģionā
Kluba “Kurzeme” ēkas celtniecība aizsākusies pirms vairāk nekā 100 gadiem, un līdz šai dienai fasādes eksterjerā saskatāmi tā saukto Ulmaņlaiku ēku būvniecībā atpazīstami arhitektūras vaibsti. (Foto: no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes arhīva)
16.09.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Elīna Orna norāda, ka kluba iekštelpu dekoratīvajai apdarei papildu vērtību piešķir fakts, ka nacionālromantisma un etnogrāfijas stilā radīti interjera elementi, papildinot un pārveidojot modernisma stilistikā no 60. līdz 80. gadu pirmajai pusei, ne tikai Kurzemes reģionā, bet arī visā Latvijā ir saglabājušies ļoti nelielā skaitā.

Veidojuši paši

Kluba ēkas galvenā vērtība ir mākslinieciski nozīmīga, stilistiski vienota, līdz pat sīkākajai detaļai saglabājusies 2. stāvā izvietotā kluba telpu interjera dekoratīvā apdare, kas sniedz priekšstatu par vēlīnā modernisma un agrīnā postmodernisma stilistiskajām izpausmēm sabiedrisku telpu interjera mākslā Latvijā 20. gadsimta 80. gadu pirmajā pusē, stāstīts NKMP atzinuma aprakstā.

Par spilgtākajiem elementiem mantojuma saglabāšanas speciālisti atzinuši kāpņutelpā iekārto alumīnija plākšņu griestu dekoru un kāpņutelpas vitrāžu, garderobes bīdāmās durvis, vestibila apgaismes ķermeņus, bāra leti ar dekoratīvu metāla režģi un virs letes iekārtās lustras, kā arī lielās zāles ar skatuvi un tās aprīkojumu interjeru un aizskatuves telpu lustras.

Uzmanību piesaista etnogrāfiski elementi un tautiski ornamenti. Attēlā – stikla vitrāža ar latviskiem motīviem, kurā zinātāji var saskatīt arī Aizputes akcentus. Foto: no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes arhīva

”Gaiša ēka ar latviskām, tautiskām vitrāžām interjerā un vēl visādiem akcentiem, kādi ir reti ieraugāmi, kur atpazīstams modernisma stils,” kluba ēku raksturo NKMP pārstāve.

”Kurzemes pieminekļu sarakstā nav nevienas ēkas interjera, kas būtu saglabājies no 80. gadu pirmās puses un pārstāvētu modernisma stilu un būtu saglabājies labā stāvoklī. Taču pieļaujam, ka pēc pirmā vēl sekos pieteikumi par vēlmi atzīt tos par aizsargājamiem,” pauž E. Orna. ”Sāk parādīties tendence, ka modernisma laiku sāk novērtēt.”

Kluba ēka atrodas Aizputes rūpnīcas ”Kurzemes atslēga” kompleksa teritorijā, Kalvenes ielā. Tieši rūpnīca arī bijusi tā, kas rūpējusies par kluba un tās interjera un eksterjera vērtības saglabāšanu un pirms diviem gadiem pirmo reizi iesniegusi pieteikumu objekta saglabāšanai.

”Kultūras mantojuma pārvalde saņem iesniegumu ar pieteikumu. Tad notiek ēkas apsekošana – reģionālās nodaļas inspektori kopā ar mākslas un arhitektūras ekspertiem apskata pieteikto vietu, tad faktos balstīto novērtējumu nodod vērtēšanai komisijā, kas arī izlemj, vai un kādas nozīmes statusu piešķirt,” skaidro NKMP Kurzemes nodaļas vadītāja.

Kluba ēkai pilnībā saglabāta oriģinālā pēckara modernisma fasāžu kompozīcija un būvapjoms, kas veidots 1920.–1930. gadu funkcionālisma formās ar tam raksturīgu apjomu kārtojumu, logailu formām un ritmu, saglabājušies oriģināli, ļoti savdabīga dalījuma logi, teikts MKMP atzinumā. ”Tautas valodā runājot, pats klubs ir Ulmaiņlaiku funkcionālā ēka, celta no 20. līdz 30. gadiem, bet interjers pakāpeniski tapa un tika veidots vēlākos gados,” skaidro E. Orna.

Savukārt zālē uzmanību saista gala sienas noformējums. Foto: no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes arhīva

”Pievienotā vērtība šīs ēkas telpām ir tā, ka interjeru veidojuši saviem spēkiem, darinājuši paši vietējie aizputnieki,”

uzsver E. Orna, sacīdama, ka stikla vitrāžas un visi redzamie, rokām darinātie, radošie elementi, ornamenti ir unikāli un neatkārtojami, bet vienlaikus rūpnīcas ”Kurzeme” kluba ēka Aizputē sniedz priekšstatu par vēlīnā modernisma un agrīnā postmodernisma stilistiskajām izpausmēm sabiedrisku telpu interjera mākslā Latvijā 80. gadu pirmajā pusē.

Interjerā jeb iekštelpu dekoratīvās apdares pamatā iesākumā bijušas etnogrāfiskas, nacionālromantiskas formas. 60. gadu sākumā izveidots jauns interjers modernisma stilistikā, bet 1980. gadu pirmajā pusē tas vēlreiz pārveidots, saglabājot atsevišķus sešdesmito gadu elementus.

Apdzīvo dejotāji

”Ļoti apsveicami, ka rūpnīca vienmēr rūpējusies par kluba ēku un dara to joprojām – tas ir labi, ka arī mūsdienās telpas ir apdzīvotas, ka tajās iet un darbojas. Un rūpnīcas uzdevums arī turpmāk būs rūpēties par interjera un eksterjera saglabāšanu,” uzsver E. Orna.

Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kreicburgs atzīst, ka esot galvenais un vienīgais vaininieks, kurš pieteicis klubu statusam. ”Piektdien Kultūras mantojuma pārvalde kluba fasādei piestiprinās īpašo atpazīstamības zīmi,” saka J. Kreicburgs. ”Tieši fakts, ka šādi interjeri saglabājušies maz, bija galvenais iemesls, kādēļ pieteicu.

Ir pagājuši tie laiki, kad par šādiem interjeriem jākaunas, tieši otrādi – šādi interjeri ir brīnišķīgi, ar kuriem jālepojas aizputniekiem,” uzsver uzņēmuma pārstāvis. ”Tādus ir vērts saglabāt nākamajām paaudzēm!”

Klubā notiek pasākumi, piemēram, par piemērotu savām aktivitātēm to atzīst laikmetīgie mākslinieki.

Tas, ka klubs ieguvis kultūras pieminekļa statusu, var raisīt pastiprinātu tūristu interesi apmeklēt šo vietu, piekrīt Aizputes tūrisma informācijas centra pārstāve Diāna Reine. ”Mums ar rūpnīcu ir sadarbība jau vairākus gadus, ir piedāvājums, kas iekļauts tūrisma ceļvedī, grupām apmeklēt gan ražotni, gan pie reizes apskatīt arī klubu ”Kurzeme”. Taču ekskursijas ir ar iepriekšēju pieteikšanos,” saka tūrisma speciāliste.

Vairāk nekā gadu ”Kurzemes” telpas apdzīvo sporta deju kluba ”Sabīne” dejotāji. Telpās atkal kā senāk pulcējas Aizputes un tās apkārtnes dejotāji, kuri šeit apgūst valsi, kvikstepu, džaivu, ča-ča-ča un citas dejas.

”Mēs īrējam telpas atsevišķās dienās un stundās. Dejošanai ļoti svarīgs ir atbilstošs grīdas segums un plašas telpas, šī tādēļ ir piemērota vieta,” saka deju kluba vadītāja Sandra Priedola.

Vairāk nekā gadu klubā ”Kurzeme” nodarbības notiek Aizputes un apkārtnes bērnu sporta deju kluba ”Sabīne” dejotājiem. Vadītāja Sandra Priedola teic, ka viņai šī ir kā atgriešanās mājās, kur bērnībā pati dejojot pavadījusi daudz laika. Dejotāju darbībai ir liela nozīme ēkas un telpu saglabāšanā un popularizēšanā. Foto: MFR Kurzemes atslēga

Taču arī telpu izskatam ir nozīme. ”Zināju par kluba ”Kurzeme” iekļaušanu aizsargājamo objektu statusā.

Man tas nozīmē daudz, jo pati esmu šajā klubā agrāk dejojusi – tā ir mana bērnība un daudz atmiņu. Man ir daudz bilžu, un, salīdzinot ar telpām mūsdienās, tās ir identiskas. Nekas nav mainījies.

Un telpas tiešām ir skaistas tādas, kādas tās ir!” uzsver S. Priedola. Agrāk klubā ”Kurzeme” darbojušies arī kori un tautas deju kolektīvi.

”Man klubs jau vairāk ir kā ikdiena, kā mājas, esi pieradis, kā izskatās, tādēļ varbūt ir vēl tā grūtāk novērtēt telpu vērtību, taču ciemiņi, kuri atbrauc pie mums pirmoreiz, ir izbrīnīti, apbrīno ikkatru detaļu jau no ienākšanas brīža. Katra detaļa telpās ir pārdomāta,” viņa stāsta.

UZZIŅAI

Kopš 2018. gada kultūras pieminekļi tiek dalīti trīs grupās – valsts nozīmes, reģionālās nozīmes un vietējas nozīmes pieminekļos.

Klubs ”Kurzeme” atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa ”Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz