Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aizputes pusē nepieņem ideju par alternatīvo enerģiju

Aizputes pusē nepieņem ideju par alternatīvo enerģiju
13.02.2007 18:31

0

Atslēgvārdi

Kaislības diezgan augstu vilni uzsitušas Aizputes un Kazdangas pusē. Firma, kurā plāno apvienoties dažādās jomās Latvijā strādājošu firmu pārstāvji, sadarbībā ar vācu partneriem gatavojas šai pusē veidot jaunu zaļās enerģijas ražotni, taču pret to iebilst liela daļa vietējo iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā Kazdangā notika šī projekta virzītāju tikšanās ar iedzīvotājiem, taču tā beidzās ar abpusēju nesapratni. Iedzīvotāji vēlas konkrētu informāciju un drošību, savukārt projekta attīstītāji – sapratni no iedzīvotājiem, jo bez tās šo projektu var nākties attīstīs citur.

No bioloģiskajiem atkritumiem vēlas ražot gāzi

Viens no mūspuses līdzdalībniekiem topošajā firmā, kas attīstīs jauno projektu, ir aizputnieks, firmas “Siltumtehnika RB” īpašnieks un valdes loceklis Raitis Brikmanis. Viņš sarunā ar “Kurzemes Vārdu” pastāstīja, ka jaunā projekta ideja nāk no vācu firmas “Humunite” un tā ir ļoti vienkārša: no bioloģiskajiem atkritumiem ražot gāzi, ko tālāk izmantot siltumenerģijas ražošanā. “Šie bioloģiskie atkritumi lielākoties ir zaļā masa, kas palikusi pāri pēc lauksaimnieciskās pārstrādes: zāle, salmi, rapsis, koku zari pēc mežu un jaunaudžu tīrīšanas, notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas, arī pārtikas pārpalikumi, mirušie dzīvnieki un daudz kas cits,” skaidroja R.Brikmanis. Bet tikpat labi tie varētu būt arī dzīvnieku mēsli. Un tieši par to ir satraukti gan Aizputes, gan Kazdangas, gan arī citi tuvējās apkaimes iedzīvotāji. Viņi ir gandrīz pārliecināti, ka šis projekts top tāpēc, lai dāņu uzņēmēji, ar kuriem vietējie iedzīvotāji jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti neciešamās mēslu smakas dēļ, kas nāk no viņu cūku kūtīm, varētu turpināt paplašināt savu ražošanu. Lai gan projekta attīstītāji uzsver, ka tāda nav šīs idejas pamatdoma, iedzīvotāji tam netic. Turklāt, kā “Kurzemes Vārdam” sacīja kāds no iedzīvotājiem, kas nevēlējās savu vārdu izpaust, šīs ražotnes izveidošana varētu iedzīvotājiem radīt vēl neciešamākas smakas. Cilvēki ir pārliecināti, ka ražošanas process notiks atkritumus sadedzinot, un tas radīs vēl stiprāku smirdoņu par to, kāda ir tad, kad dāņu uzņēmēji cūku mēslus izved uz laukiem. R.Brikmanis vēlējās skaidrot, ka šis uzskats neatbilst patiesībai. “Pirmkārt, mēs nerunājam par mēsliem kā pamatizejvielu ražošanas procesam,” viņš sacīja. “Tas ir tikai viens no iespējamiem variantiem. Vēl nav skaidrības, kādas izejvielas īsti izmantosim. Pat iespējams, ka pie ražotnes speciāli tās vajadzībām audzēsim, piemēram, auzas. Tādējādi tās varēs novākt trīs reizes sezonā, jo mums nevajag, lai ienāktos raža. Bet arī tā pagaidām ir tikai prognoze. Savukārt ražošanas process notiks nevis izejvielas sadedzinot, bet gan tās attiecīgi bioloģiski sagatavojot, lai no tām iegūtu gāzi un atlikušo izejvielu pārstrādātu melnzemē. Šis process ir absolūti videi draudzīgs, nekaitīgs un nerada nekādas smakas.” Aizputes dome un Kazdangas pagasta padome ir devušas atļauju sākt izpēti ražošanas iekārtu uzstādīšanai. R.Brikmanis sacīja, ka ražotnei izvēlēta vieta, kas atrodas starp Aizputi un Kazdangu – Lažas kalns. No trīs iespējamām vietām jāizvēlas atbilstošākā.

Iedzīvotājus satrauc iespējamās smakas

Skaidrojot jaunās ražotnes perspektīvas, R.Brikmanis pastāstīja par neseno viesošanos Zviedrijā, kur viņš kopā ar domubiedriem apmeklēja piecas šādas ražotnes. “Sakoptāku vidi grūti iedomāties,” – tā viņš raksturoja tur redzēto, gan uzsverot, ka zviedru sadzīves kultūras līmenis ir augstāks nekā pie mums. “Kaut vai tai ziņā, ka tur notiek cītīga atkritumu šķirošana. Un, piemēram, viena no šīm ražotnēm pārstrādā tikai pārtikas atkritumus, kas rodas mājsaimniecībās.” Citās ražotnēs par izejvielu izmanto to, kas vairāk raksturīgs attiecīgajam reģionam: vienā tie ir pārpalikumi no spirta ražošanas,  citā – zaļā biomasa. R.Brikmanis skaidroja, ka, domājot par tālāku nākotni, ir iespēja attīstīt saražotās gāzes attīrīšanu tādā līmenī, ka to var izmantot arī transportlīdzekļos, kā tas notiek, piemēram, Zviedrijā. Mūspusē gan pagaidām šādu plānu neesot.

Tomēr vietējie iedzīvotāji, gan uzsverot, ka neiebilst pret jaunām tehnoloģijām vai progresu kopumā, tomēr uzskata, ka notiek pārsteidzīga rīcība. Kazdangas pagastā esošā pansionāta “Rokaiži” direktore Edīte Lasmane ir pārliecināta, ka tuvējā apkārtnē neatradīsies tik daudz biomasas, lai nodrošinātu ražotnes vajadzības, tāpēc loģisks būs solis, ka ražošanā izmantos cūku mēslus. “Bet tas nozīmē, ka dāņi turpinās izpirkt mūsu zemes un celt savas cūku fermas, un postīt mūsu laukus ar ķimikālijām,” viņa sacīja. Vēl konkrētāki iebildumi pret jauno projektu ir mācītājam, aizputniekam Sigurdam Sproģim, kurš ir viens no aktīvistiem, lai šo projektu, iespējams, bremzētu. Viņš ir pārliecināts, ka viss šobrīd notiekošais liecina par projekta veidotāju vēlmi savu biznesu attīstīt, ievedot izejvielas no Eiropas. “Bet kas tās būs par izejvielām?” jautā S.Sproģis. “Tie būs atkritumi. Un tad nu iznāks tā, ka visā Eiropā cīnās, lai no tiem tiktu vaļā, bet mēs tos savāksim.” R.Brikmanis iebilst, ka tā nu nav taisnība. “Tas, no kā vēlas tikt vaļā Eiropā, ir kaitīgie atkritumi, bet mēs tos ražošanā nevaram izmantot,” viņš skaidroja. “Mēs pat nedrīkstam pieļaut, ka izejvielās nonāk plastmasas maisiņš, jo tas tūlīt apturēs ražošanu. Mēs varam izmantot tikai organiskos atkritumus, un tos nu no Eiropas vest nav izdevīgi.” S.Sproģis vēl piebilda, ka cilvēkiem trūkst informācijas, taču viņš kontaktēšoties ar vides speciālistiem un vēl citiem speciālistiem un, iespējams, tomēr sākšot parakstu vākšanu vai citas akcijas, lai ražotnes ieceri apturētu. Viņaprāt, šāda ražotne arī samazinās gan Aizputes, gan vietējās apkārtnes kā tīras lauku vides vērtību.

Kāds īsti būs ieguvums?

Iedzīvotāji grib skaidri un gaiši zināt, kāds viņiem būs ieguvums no jaunās ražotnes? R.Brikmanis skaidroja, ka lielākoties tā būs siltumapgādes problēmu sakārtošana, kas, runājot viņa vārdiem, Aizputē ir ļoti samilzusi. “Esošās katlu mājas vairs nespēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, kā arī ir jāatjauno visa siltumpiegādes sistēma un infrastruktūra,” sacīja R.Brikmanis. “Pilsētai naudas šādām vajadzībām nav, bet mēs ar šo projektu varēsim to īstenot un nodrošināt arī lētāku apkuri.” Pie ieguvumiem viņš minēja arī bioloģisko atkritumu iznīcināšanas iespējas, kā arī jaunu darba vietu radīšanu vietējiem iedzīvotājiem. S.Sproģis tomēr uzskata, ka cilvēki lieki cer uz lēto apkuri – neviens nav izskaidrojis, cik īsti tā maksās. Viņš paliek pie pārliecības, ka ar apkuri pelnīt lielu naudu nav iespējams, tāpēc, viņaprāt, tomēr aktuāls ir atkritumu ievešanas jautājums.

Varbūt vēlas pārpirkt biznesa ideju?

R.Brikmanis ir pārsteigts par vietējo iedzīvotāju nevēlēšanos uzklausīt speciālistu teikto, tā vietā izsakot nekompetentus secinājumus. Šāda attieksme liek viņam domāt, vai tikai izveidojusies opozīcija nav vēlme pārpirkt biznesa ideju. S.Sproģis pasmaida, ka tādas vēlmes nu gan viņam neesot. “Ja būs vajadzīgs, es varu pārcelties dzīvot arī citur, bet daudzi to nevar,” viņš sacīja. Savukārt R.Brikmanis skaidroja, ka šis ir pilotprojekts, kam tādējādi ir iespējas saņemt vislielāko atbalstu. Nauda, par ko šis projekts, iespējams, tiks īstenots, būšot no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz