Gatavošanās – trīs negulētas diennaktis siltumnīcā

“Kad sākas raža, tad ir ko redzēt!” saka Valda. Lai nonāktu līdz izstādei, tas ir darbs visa gada garumā. Kad Valda aizsāka savu hobiju audzēt un veidot tomātu kolekciju, viņai pirmajā gadā bija ap 70 šķirņu, tad nākamajā gadā jau ap 100, bet nu jau kolekcija tuvojas 200 šķirnēm.

100 tomātu veidi vēl ir rezervē. “Šogad sēju aptuveni 180 šķirnes, bet izstādē izliktas ap 150. Te nav tie, kas ir noražojuši un saplaisājuši. Tikai šķirņu skaita dēļ nav jēgas likt izstādē,” teic audzētāja.

Vairākkārt izstādē Valda saka, ka tomātus ir nevis izaudzējusi, bet izaudzinājusi. Protams. “Tas ir interesanti vērot, kā no sēkliņas izaug stāds, kā tomāti aizmetas, aug un tad gatavojas,” pauž audzētāja.

“Bet bez vīra Valda iesaistīšanās, ar savu spēku un palīdzību risinot ar audzēšanu saistītus jautājumus mūsu saimniecībā, es šo visu nespētu un nevarētu!” saka tomātu audzētāja.

Lai varētu izaudzēt tik daudz tomātu veidu, Valdas kundzei ir sešas siltumnīcas, kopā 150 kvadrātmetru platībā. Vīrs arī šogad ierīkojis pilienu laistīšanas sistēmu, lai vieglāk un nav jāizliek tik daudz fiziska spēka laistīšanas organizēšanā. Arī vīram patīk sievas aizraušanās.

Izstādē blakus Valdas audzētajiem tomātiem gozējas divas dzeltenas melones. Blakus apskatei izlikti arī vairāki šķīvji ar papriku. “Sēju 40 šķirnes, izauga vien padsmit,” viņa komentē. “Papriku es audzēt vēl tikai mācos,” norāda Valda.

Meita Iveta teic, ka mammas aizraušanās viņu fascinē, īpaši vērojot darbošanos. “Es tajā laikā padaru ko citu, bet esmu klātesoša viņu saimniecībā,” saka audzētājas meita.

“Mammai gatavošanās izstādei nozīmē trīs diennaktis, kuras pavadītas siltumnīcā, raujot tomātu augļus un liekot pa maisiņiem, katram vēl klāt šķirnes nosaukumu uz lapiņas.

No pirmās izstādes pirms trim gadiem un tālākos divus gadus pirms izstādēm mamma teica, ka vairs izstādes rīkošanu neuzņemsies, jo tomēr tā ir liela noņemšanās, naktis negulētas, bet, kad atkal sākas ražas laiks, viņa pati sevi mudina uz izstādi un parādīt savu veikumu,” ar humoru saka meita.

Meita teic, ka ļoti patīk uz tomātiem skatīties un apbrīnot to daudzveidību, bet īsti ēšanai pie sirds tomēr tie neiet, kaut nogaršojusi, protams, ir. Viņai labāk pie sirds iet tomāti ar saldu viducīti.

Nevar slavēt – ka neapvainojas citas

Tomāti vēl kādu laiku būs un ražos. Valdas kundze teic, ka vidēji vēlās šķirnes tik nesen sākušas ražot. Runājot par šī gada tomātu sezonu, viņa saka, ka tik laba tomātu sezona viņai nav bijusi nekad. “Tomātus audzēju visu mūžu,” viņa piebilst.

Šogad lielas grūtības sagādājis karstais laiks, jo svelmes dēļ nobiruši ziedu ķekari. “Es neko virsū nesmidzināju, lai saudzētu ziedus.”

Šogad tomātu ogām arī ļoti izteiktas garšas un krāsas. To viņa saista ar labvēlīgiem apstākļiem siltumnīcā, kā arī priecājas par vērtīgo pirkumu – kombinēto mēslojumu.

Vairāk nekā 150 šķirņu klāstā dominē klasiskā tomātu krāsa – sarkanie un oranžīgie, dzeltenie, taču īstas pērles ir ogas baltā, zilā, melnā, violetā, brūnā un zaļā krāsā vai arī pavisam raibi nokrāsojušies tomāti, kas atgādina kādus citus augļus. Vieni ierauga vīnogas, citi persikus, nektarīnus un vīģes.

Kuri pašai audzētājai tie mīļākie un snieguši lielāko pārsteiguma momentu?

“Nedrīkst kādu baigi slavēt un izcelt, ka pārējās vēl neapvainojas un neaug! Par katru man ir kas labs sakāms” teic audzētāja.

Izstādes atklāšanas apmeklētājiem viņa par teju katru arī pasaka kādu raksturojošu īpašību.

“Tomātiem ir tūkstošiem šķirņu! Tām pašām iecienītajām “Vēršu sirdīm” ir simtiem veidu! Es sēklas iegādāju no kolekcionāriem Latvijā, kuri savukārt sēklas sagādā no visas pasaules,” stāsta Valda.

No katras šķirnes audzētāja savā siltumnīcā iestāda no kāda veida pa vienam stādiņam, no cita veida atkal maksimums četrus vai piecus. Pārējie stādi pavasara stādīšanas darbu laikā aiziet pa Aizputes apkārtni pie cilvēkiem, kuri audzē pašu vajadzībām. Pārējos, kurus pati audzējusi un žēl izmest ārā, iestāda uz lauka.

Katram stādam liek klāt zīmīti ar nosaukumu, taču mēdz tās pazust. Lielāko daļu šķirņu viņa atšķir, bet vēl ne visas, jo tiem pašiem sarkanajiem tomātiem atšķirības var būt novērojamas vien sīkās niansēs, visas tāpat nav nogaršotas.

Hobiju paplašinās

“Kādu pustonnu tomātu augļu šosezon esmu pārdevusi,” secina Valda. Lai arī tik liela tomātu daudzveidība mūspusē nav nevienam, tomēr Valdas kundzi vēl par tomātu karalieni vēl neviens nav nosaucis. “Bagātība!” teic Aizputes kultūras nama pasākumu organizatore Inta Rudzīte.

Valdas plānā ir arī iegūt un dalīties ar sēklām.

“Kaut ko gribu dabūt no šī hobija arī atpakaļ, tādēļ paplašinu savu aizraušanos,” viņa norāda.

Sēklas iegūst no tomātiem, kas nogatavojušies, izspiežot traukā un noraudzējot. Tad ar sietiņu zem krāna ūdens noskalo un noliek sēkliņu žāvēties.

Pati audzētāja savā ģimenē tomātus liek gan uz maizītes, gan ēd veselu tomātu kā ābolu, tikai apkaisot ar sāli, salātos ar krējumu vai eļļu, kā arī taisa konservus ziemai. “Patīk taisīt asortu salātus, kur dažādu krāsu un garšu daudzveidība,” viņa dalās pieredzē.

Izstādes apmeklētājas Lidija un Aina ir audzētājas labas paziņas. Viņas arī no Valdas ņem tomātu stādus, lai izaudzētu augļus pašu vajadzībām. “Klausām viņas ieteikumiem,” piebilst Lidija. “Sāļā versija tomātiem labāka, lai gan dzirdēts, ka tos var ēst un gatavot arī ar cukuru,” teic Aina.

Vai bez tomātiem Valdai ir vēl kāda cita aizraušanās? Puķes – rozes, dālijas, mārtiņrozes, kas uz galdiem vāzēs papildina izstādei izaudzētos mākslas darbus. “Puķes bija mana pirmā atkarība. Savulaik paralēli darbam uzziedināju biznesu – tulpes, narcises, hiacintes,” viņa atklāj.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.