Jūnijā sāktā Latvijas dabas vērtību apzināšana jeb dabas skaitīšana šobrīd turpinās piekrastes mežainajās kāpās, jo zālāju sezona ir beigusies un vairs nav iespējams noteikt augu kvalitāti. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pašlaik apkopo ekspertu aizpildītās anketas par zālājiem. Zemes īpašnieki, kuru teritorijā būs atrasts ES nozīmes biotops, informatīvu vēstuli par to saņems nākamā gada sākumā.

DAP rīkotajā seminārā par dabas skaitīšanu Rucavas novadā ieradušies vairāk nekā desmit zemes īpašnieki vai lietotāji. Par dabas skaitīšanas projektu lielas neizpratnes nav. Zemniekiem vairāk interesē informācijas saņemšana un iespējas satikt ekspertu. Svarīga viņiem ir arī pareiza ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, jo paši ir ieinteresēti saglabāt dabas vērtības.

“Cilvēkiem vairāk bažas ir par mežiem. Kas būs, ja tur atradīs biotopu. Taču biotops nav īpaši aizsargājama teritorija, tāpēc tā konstatēšana nenozīmē, ka mežā neko nevarēs darīt,” skaidro projekta “Dabas skaitīšana” vadītāja Irisa Mukāne. Projekta mērķis nav palielināt dabas liegumu skaitu, bet gan iegūt informāciju. Tieši otrādi – kad Latvijas dabas vērtības būs saskaitītas un kartētas, būs vieglāk plānot saimniecisko darbību. “Uzņēmējam būs vieglāk izlemt, ko viņš uzsāks. Attīstīs dabas tūrismu vai rūpniecību un kādu teritoriju izvēlēsies. Arī dažādu saskaņojumu saņemšanas process kļūs īsāks. Pašvaldībā zemes īpašniekam uzreiz varēs pateikt, piemēram, ka uz šīs zemes nekas vērtīgs nav atrasts, un varēs dot saskaņojumu rakt dīķi.”

Dabas vērtību apzināšana notiek pēc vienotas metodikas. Apsekojamās teritorijas ir sadalītas kvadrātos, un katru gadu pārbauda noteiktu kvadrātu skaitu. Tie nesakrīt ar administratīvo teritoriju robežām. Tāpēc, piemēram, daļa Dunikas pagasta ir apskatīta šogad, bet pārējo eksperti apmeklēs 2018. gadā. Rucavas pagasts jau ir pārbaudīts.

Vispirms zemes īpašnieks saņem vēstuli, ka viņa īpašumu apsekos. Jau iepriekš ir apkopota informācija no dažādām datu bāzēm, tāpēc tiek noteikts tā sauktais apsekojamais slānis – teritorijas, par kurām ir zināms, ka tur varētu atrasties kas vērtīgs. Eksperts atsevišķi nebrīdinās par savu ierašanos, jo izsūtītā vēstule jau ir informēšana. Viņu var atpazīt pēc DAP apliecības. “Nav iespējams pateikt, cikos atbrauks eksperts. Vasarā viņi var sākt darbu piecos no rīta, jo sezona ir īsa un darbu ietekmē laika apstākļi. Tā kā ekspertiem ir GPS aparāts, kartē var izsekot viņu darbu. Zemes īpašnieks nevarēs teikt, ka nevienu savā īpašumā nav redzējis. Ja ir liela vēlme, cenšamies saskaņot apsekošanas laiku,” stāsta I. Mukāne.

Eksperti par teritorijas apsekojumu aizpilda anketu, kurā smalki apraksta visu redzēto. DAP pārbaudīs anketas un izlases veidā veiks atkārtotu pārbaudi dabā. Anketas izsūtīs tikai tiem zemes īpašniekiem, kas paši interesējas – atzīmē ekspertu kontroliere Baiba Galdniece. 

Lauksaimnieki interesējas, vai aizsargājamie augi, ko paši atraduši savās pļavās, ir pamats uzskatīt, ka tur ir nozīmīgs biotops. DAP pārstāvji skaidro, ka jābūt noteiktam skaitam indikatīvu sugu, lai platība tiktu uzskatīta par bioloģiski vērtīgu zālāju: “Naktsvijole ganībās vēl nenozīmē, ka tas būs ES nozīmes biotops. Bet, ja jūs pēc apsekošanas atrodat kādu vērtīgu puķīti, kas anketā nav atzīmēta, tad par to vajag mums paziņot.”  

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. novembra numurā.

#kvards-20171127-06#