Arhitekta dēls Rihards Grundbergs stāsta, ka tētis bija dzimis un audzis durbenieks – Durbē arī aizvadījis pēdējos dzīves mirkļus.

Lai gan daudziem Jānis vienmēr asociēsies ar patiku pret darbu un arhitektūru, Rihards viņu vienmēr atcerēsies kā lielu mākslas piekritēju.

“Viņam ļoti interesēja tēlotājmāksla, sevišķi glezniecība. Patika gan šo to kolekcionēt, gan braukt skatīties. Cik varējām, kopā devāmies uz dažādiem muzejiem. Arī, kad viņam jau bija grūtāk pabraukt, vēl devāmies uz izstādēm Rīgā.

Viņa dzīvē liela nozīme bija arī klasiskajai mūzikai.

Līdzko sākās sezona, daudz brīvā laika viņš pavadīja Liepājas “Lielajā dzintarā”. Uz Rīgu braucām arī uz operu un ģildēm, kur skanēja klasiskā mūzika. Bez tā viņš nevarēja.”

Visu savu profesionālo mūžu J. Grundbergs pavadījis, strādājot dažādās būvvaldēs.

Sākotnēji bijis Liepājas rajona, bet pēc tam Liepājas rajona apvienotās būvvaldes galvenais arhitekts. Tur darbu turpinājis arī pēc tam, kad pēc reformas to pārdēvēja par Liepājas reģiona novadu būvvaldi.

Pēcāk kļuvis arī par Pāvilostas, Durbes un neilgu laiku arī Grobiņas novada būvvalžu vadītāju.

Visbeidzot

pēdējos gadus bija Dienvidkurzemes novada būvvaldes Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītājs.

Novada būvvaldes juriste Dace Riekstiņa kolēģi raksturo kā ārkārtīgi erudītu un zinošu arhitektu.

“Viņš bija tik augsta līmeņa speciālists, ka konsultēja arī likumdošanas jomas speciālistus, kad tika gatavoti normatīvie akti būvniecībā. Viņam bija arī ļoti augstas prasības pret citiem kolēģiem. Taču tajā pašā laikā viņš vienmēr ļoti priecājās par citu arhitektu veiksmēm.

Jānim ļoti rūpēja cilvēki, kas bija blakus, rūpēja kolektīva labsajūta. Viņš prata uzklausīt, iedrošināt.

Uzskatām, ka esam zaudējuši ļoti nozīmīgu būvvaldes balstu, ļoti profesionālu, mērķtiecīgu kolēģi,” viņa teic būvvaldes vārdā.

Par to, kas tālāk notiks ar nodaļas vadītāja amatu, būvvalde vēl nevēlas spriest.

“Mums pašiem jāapzinās, kā turpmāk organizēsim darbus, jo, Jānim aizejot, ir jūtams liels iztrūkums,” norāda D. Riekstiņa.