Akmeņraga mežos plāno plašu būvniecību
Meži ap Akmeņragu ir cilvēku maz apdzīvoti. Tajā apkārtnē vienīgās mājas ir Akmeņraga bākas teritorijā. Pret ieceri šajos mežos celt astoņas viensētas iebilst zaļi noskaņotie, bet Sakas novada pašvaldībā uzsver: agrāk šajā vietā bijis itin daudz māju un iedzīvotāju. Nekustamie īpašumi, kuros paredzēts būvēt viensētas, pieder SIA “Proinvest”, kas reģistrēts Rīgā, bet pieder Lietuvas pilsoņiem.
Detālplānojumu īpašumiem “Jaunāķīši”, “Jūrāķīši”, “Lielāķīši”, “Mazāķīši”, “Mežāķīši”, “Priežāķīši”, “Silāķīši” un “Smilšāķīši” veikusi SIA “Māju projekti” no Ventspils. Visi īpašumi atrodas mežā, teritorija robežojas ar Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000” iekļauto liegumu “Ziemupe”.
Pašvaldībā notikušajā sanāksmē par šiem detālplānojumiem piedalījies novada pašvaldības vadītājs, SIA “Māju projekti” pārstāvji, daži sabiedriski aktīvi iedzīvotāji. Taču Akmeņraga iedzīvotājs Viktors Zverevs, kura īpašums atrodas līdzās šīm teritorijām, uzskata, ka šādas apbūves atļaušana var radīt precedentu un turpmāk klusajos piejūras mežos nekas vairs nevarēs liegt būvēt māju pēc mājas, jo likumdošana formāli ir ievērota.
“Astoņas mājiņas uz 24 hektāriem – mums, deputātiem, nešķiet, ka tas būtu kas liels,” uzskata Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. “Un nav tā, ka tagad grib apgūt iepriekš neapdzīvotas teritorijas,” viņš piebilst. Tāpat U.Kristapsons apšauba zaļās aktīvistes, biedrības “Zemes draugi” pārstāves Gunas Grimstas apgalvojumu, ka mājas radītu būtisku negatīvu antropogēnu ietekmi uz apkārtni. Viņa arī norāda uz Latvijas vides un dabas aizsardzības institūciju nespēju vienoties par kopīgu viedokli. Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālā vides pārvalde šoziem Sakas Novada domei rakstījusi, ka šo astoņu “Āķīšu” apbūves plānošanai nav nepieciešams stratēģiskais ietekmes novērtējums uz vidi. Pamatojums: teritorija neatrodas kāpu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kā arī – šie meži teritorijas plānojuma vides pārskatā nav novērtēti kā bioloģiski augstvērtīgi. “Ar ko gan šis mežs atšķiras no tā, kas ietilpst Ziemupes liegumā?” nesaprašanā ir G.Grimsta.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde, kas, tāpat kā Reģionālā vides pārvalde, ir Vides ministrijai padota institūcija, uzskata, ka novērtējums ir vajadzīgs, jo teritorija tieši robežojas ar Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Iespējamā apbūve to varētu negatīvi ietekmēt.
Detalizētāk par astoņu viensētu būvniecību Akmeņraga bākas teritorijā lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9.aprīļa numurā Dinas Beltas publikācijā.
Pensionētais Akmeņraga bākas uzraugs rosību mežos pamanījis, kad devies sēņot. Noskaidrojis, ka lietuvieši plāno celt mājas. “Es domāju, ka tas tomēr nav īsti pareizi – ļaut tur būvēties,” viņš saka.