Grobiņniecei Inesei Ķepalei nedēļas nogalē Ālandes upē izdevies novērot dabas parādību, ko cilvēki parasti nepamana, – šķīvjledus veidošanos.

To, ka Ālandē aiz Priedulāju staļļiem notiek kaut kas interesants, Inesei sestdien pastāstījusi kaimiņiene. Gājusi skatīties un ieraudzījusi, ka upes vidū lēni griežas liels simetrisks ledus aplis savus četrus metrus diametrā. Kaut ko tādu Inese līdz šim vēl nebija redzējusi, uz tiltiņa sanākuši arī citi cilvēki, kas notiekošo fotografējuši. Kaimiņi gan stāstījuši, ka tā notiek, kad ūdens strauji sasalst. Jau sasalušus apļus, tikai krietni mazākus par šo, arī grobiņniece pati atceras senāk redzējusi uz Bārtas ledus.

“Paldies par vērību, ieskatoties dabas norisēs,” novērojumu uzteic hidrobiologs Andris Urtāns. Viņš skaidro, ka Inese fiksējusi šķīvjledus veidošanos. Tā ir fizikāla izpausme, kas novērojama, kad ūdens strauji sasalst, straume to kustina, un ledus cenšas ieņemt vietu, kur vismazākā pretestība. Tas cenšas iekārtoties. Sasalstošais ūdens atsitas pret šķēršļiem, un straume tam apkārt darbojas kā vīle, līdz izveidojas apļa forma. Šķīvjledus veidojas vietās, kur ir aktīvas atstraumes. Šajā Ālandes vietā uz abām pusēm krasti sašaurinās, bet vidū ir platāka vieta, kur agrāk veda peldināt zirgus, stāsta Inese Ķepale.

Citreiz šķīvjledus aizriņķo prom no vietas, kur tas veidojies, citreiz tas turpat arī paliek. Ledus dzīvo pats savu dzīvi un veido dažādas formas, saka hidrobiologs. “Nav bieži gadījumi, kad cilvēks apstājas un ieskatās dabā,” grobiņnieci vēlreiz uzslavē A. Urtāns.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Ineses Ķepales foto

Lielais ledus aplis, kas sestdien griezās Ālandes vidū pie Priedulājiem, pirmdien bija jau sastindzis.