Piektdiena, 27. maijs Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Alejiņu” dīvainības, kas dzīvošanu šajās mājās vērš nedrošu

“Alejiņu” dīvainības, kas dzīvošanu šajās mājās vērš nedrošu
28.12.2006 19:19

0

Atslēgvārdi

Otaņķu pagasta “Alejiņās” jau vairāk nekā trīs gadu desmitus  sava laika lielāko daļu pavada liepājnieki Natālija un Alberts Bērces.  Nelielo mājiņu un aptuveni pushektāru zemes ap to viņi saņēmuši  dāvinājumā no piederīgajiem un aizvien centušies uzturēt labā sakoptībā. Taču pēdējā laikā, kā apgalvo abi saimnieki, dzīvošana šeit esot kļuvusi nedroša, jo pieredzētas vairākas grūti izskaidrojamas un dīvainas parādības.


Baiss sprādziens satricina māju

Kā teica “Alejiņu” saimniece, viss sācies pēc tam, kad aizpagājušajā vasarā notika zemestrīce. Tās epicentrs, kā tas tagad ir zināms, atradās Polijā, taču neparasto dabas parādību skaidri varēja konstatēt arī Lejaskurzemē. Jo īpaši Otaņķu pagastā. Bijusī  pašvaldības vadītāja Aija Šķubure teica, ka tajā brīdī kopīgi ar citiem darbiniekiem atradusies pagastnamā un ne tikai sajutusi zemes garozas vibrācijas, bet arī saklausījusi dīvainu troksni, kas tās pavadījis. Šķitis, ka savādās skaņas veļas pāri no ezera puses.

Līdzīgu parādību aculieciniece ir arī Natālija Bērce. Tajā laikā “Alejiņās” viņa atradusies viena un rosījusies pa virtuvi. Sieviete skaidri dzirdējusi briesmīgu sprādzienu. Tas it kā atskanējis tieši zem mājiņas. Sprādziena troksni pavadījusi dīvaina dunoņa, kas ilgusi minūtes divas vai pat trīs. Vēlāk arī kaimiņu māju iemītnieki atzinušies, ka tāda dzirdēta.


Naftas plankumi pie sliekšņa

Tobrīd “Alejiņu” saimniece briesmīgi sabijusies, jo viņai licies, ka ēkā iespēris pērkons. Taču, izejot ārā, viņa pārliecinājusies, ka debesis ir dzidras un tajās nav neviena mākonīša. Uzmanīgu sievieti darījis arī tas, ka jau pirms sprādziena gaisā bijusi jūtama tāda kā gāzes smakošana. Vēlāk par piedzīvoto viņa, protams, pastāstījusi vīram, kad tas atgriezies mājās. Abi pārrunājuši notikumu, tomēr pārāk lielu uzmanību toreiz tam vēl neesot pievērsuši.

Tomēr atcerēties zemestrīci viņiem licis gadījums šās vasaras beigās, kad Natālija pamanījusi, ka virtuvē pie sliekšņa parādījies savāda šķidruma izplūdums. To rūpīgi uzslaukot un paņemot uz pirksta, viņa pārliecinājusies, ka pleķis ir eļļains un atgādina brūnganu naftu. Par to viņa pastāstījusi vīram Albertam, kurš tajā laikā ārstējies slimnīcā. Stāstījumu dzirdējis arī palātas biedrs, kurš  otaņķnieci izsmējis. Tomēr, atgriežoties mājās, viņa vēlreiz rūpīgi apskatījusi slieksni un pārliecinājusies, ka eļļainais izplūdums parādījies atkārtoti. Tagad gan tas trīs mēnešus vairs neesot manīts.


Trīs jautājumi nodarbina prātu

Saimniece teica, ka trīs ziemas mēnešus viņi ar vīru katru gadu atgriežoties dzīvot Liepājā. Šoreiz, pirms došoties uz pilsētu, viņi nolēmuši izņemt slieksni, lai paskatītos, kas tur redzams vai samanāms apakšā. Lieta tāda, ka kopš tā brīža, kad parādījusies nafta, Natālija Bērce vairs nespēj justies un gulēt naktīs mierīgi. “Alejiņu” saimniece sev uzdod vairākus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt. Viņa vaicā, kas tā bija par gāzi, ko varēja sajust pēc zemestrīces, kas tas bija par sprādzienu un kāda dunoņa pavadīja eksploziju?

Apskatot rūpīgāk savu nelielo namiņu, Bērces pamanījuši arī sienās, griestos un ēkas pamatos vairākas plaisas un tagad meklē lietpratējus, kas spētu izskaidrot neparastās parādības, ar kurām viņiem iznācis saskarties. Pagaidām tādus viņiem vēl atrast nav izdevies. Kad abi stāstot par dzirdēto sprādzienu, klausītāji allaž pavaicājot, vai tad kaut kas sabrucis arī? Dzirdot noliedzošu atbildi, viņu interese par “Alejiņām” norimstot. Tikai Biškopības biedrības rajona nodaļas vadītājs Māris Romanovs, kas Bērcēm skaitoties radu cilvēks, viņos ieklausījies uzmanīgāk un paudis viedokli, ka neparastās parādības saistāmas ar aktīvākām norisēm zemes dzīlēs.

Savu dzīvesvietu apskatīt viņi aicinājuši arī ugunsdzēsējus un kaimiņu mājās “Egļos” dzīvojošo Omāru Jansonu, kurš pazīstams kā āderu pētnieks. Izstaigājot istabas un citas iekštelpas, kā arī dārzu, rīkstnieks pārliecinājies, ka “Alejiņās” ir pastiprināts enerģētiskais lauks un ļoti daudz āderu krustpunktu. “Šeit ir kaut kāda ļoti aktīva āderu zona,” viņš teicis. Dzirdot šo secinājumu, saimnieki pievērsuši uzmanību ābelēm, kas ļoti apaugušas ar kraupi. Tagad viņiem esot skaidrs augļu koku slimošanas iemesls. Bērces domā, ka āderu tīkls kļuvis tik blīvs tieši pēc zemestrīces, jo agrāk tās tik spēcīgi neesot izpaudušās. Saimniekiem raizes sagādā arī dažādi iekaisumi. Pēdējā laikā tie pastiprinājušies. Ārsts atzinis, ka tādi iekaisumi varot rasties arī āderu ietekmes dēļ.

Neparasti arī tas, ka vasarās lietus mākoņi, gluži kā iespītējušies, apejot Bērču mājas, bet ziemā, gluži pretēji, šeit uzkrītot ievērojami vairāk sniega nekā citur tuvākajā apkārtnē. Esot arī zināms, ka “Alejiņas” atrodas Otaņķu pagasta visaugstākajā punktā. Blakus mājai savulaik atradusies arī vecupes gultne, kas meliorācijas laikā piepildīta ar zemi un izlīdzināta.

 
Otaņķos nafta ir meklēta

Jāteic tāpat, ka aizdomām par naftas izplūdumu ir savs pamats. Savulaik, proti, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Otaņķu pagastā nafta ir meklēta. Ģeologi, kas to centušies atrast, izdarījuši vairākus urbumus. Viens no tiem, kā atcerējās Aija Šķubure, veikts  pavisam netālu, tikai kādus metrus trīssimt no “Alejiņām”. Kā pastāstīja otaņķnieks Agords Šalms, arī citu urbumu vietas pašvaldībai esot labi zināmas. Tomēr melnais zelts toreiz pagastā neesot uziets, un vēlāk visi urbumi cieši noslēgti.

Savukārt bijušais kopsaimniecības vadītājs Ivars Šalms “Kurzemes Vārdam” sacīja, ka visvairāk urbumu izdarīts tieši Rudes apkārtnē. Mēģinājums atrast naftu veikts tāpat Bārtas kreisajā krastā, kur kopsaimniecībai atradušās pļavas. Tomēr sekmīgāk ar degvielas meklēšanu urbējiem veicies Bernātos, kur viens no urbumiem netālu no kādreiz populārās kafejnīcas “Dzintariņš” ļāvis naftu arī apskatīt. Ģeologi toreiz stāstījuši, ka naftas slānis pazemē no Bernātiem  plešoties tālāk un sasniedzot arī Rudes apkārtni.

Pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele savukārt  teica, ka drīz pēc Natālijas Bērces ziņojuma “Alejiņas” apmeklējuši arī vietējie ugunsdzēsēji. Vīri pēc tam viņai stāstījuši, ka naftas izplūdumu pie sliekšņa gan neesot redzējuši, tomēr atzinuši, ka, atrodoties šajā vietā, jutušies visai dīvaini. “Kurzemes Vārds” vienojās ar māju saimniekiem, ka nekādu sensāciju par viņu stāstījumu sacelt necentīsimies, tomēr mudināsim speciālistus ieklausīties Natālijas un Alberta Bērču novērojumos un, ja vien iespējams, arī mēģināt pārbaudīt tos. Kas zina, varbūt dīvainības izzināt iekāro mūsu valsts enerģiskais dabas pētnieks Guntis Eniņš, jo nevar būt, ka tām nav sava iemesla.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz