Pirmdiena, 30. novembris Andrejs, Andrievs, Andris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Alfrēds Leja no kādas dangas Kurzemē

Alfrēds Leja no kādas dangas Kurzemē
12.01.2007 18:00

0

Atslēgvārdi

Nav viegli uzskaitīt visus amatus un titulus, ko savulaik ieņēmis un saņēmis kazdandznieks Alfrēds Leja. Tas varbūt nemaz nav vajadzīgs, jo viņa vārds tāpat jau ir pazīstams sporta, pedagoģijas un publicistikas aprindās jau vairākās paaudzes. Un arī tagad, lai arī tuvojas liela jubileja – 80 gadi, Alfrēds Leja aizvien atgādina par sevi ar kādu publikāciju vai jaunu grāmatu.

 Kāzu jubileja smaragda krāsā

Vienu lielu, dzīvei nozīmīgu jubileju Alfrēds ar sievu tikko aizvadīja – smaragda kāzas pagājušā gada decembrī. Tas ir apliecinājums 55 kopdzīves gadiem. Izrādās, ka, lai tik ilgu mūžu nodzīvotu kopā, nav nepieciešamas dižas un greznas kāzas. Alfrēds ar Veritu sarakstījās 1951.gada 29.decembrī. “Katrs aizgājām no sava darba, sarakstījāmies Aizputes dzimtsarakstu nodaļā, pat mēteļus nenovelkot. Pēc tam aizgājām uz kafejnīcu un paēdām pusdienas,” spilgtā atmiņā šīs kāzas ir Veritai. Bez tam tolaik līgavām nedrīkstēja būt baltas kleitas, arī laulību gredzeni bija aizliegti. Viņus novērojuši komjauniešu aktīvisti, kas uzmanījuši, vai tik viņi nelaulāsies dievnamā.

Tāpēc pirmos gredzenus Leju pāris saņēma tikai sudrabkāzās. Šī jubileja gan nosvinēta ar vērienu un visi vēlējuši nodzīvot līdz zelta kāzām. Tobrīd viņiem licies – kur nu tik ilgi nodzīvot! Bet nu jau pieci gadi garām arī šai gadskārtai, kad viņi pirmoreiz rokās uzlika zelta gredzenus. Ļoti vērtīgus. Jo tie bija viņu vecāku gredzeni.

Daudzi pāri no Alfrēda un Veritas varētu mācīties, kā atzīmēt kāzu jubilejas. Savās smaragda kāzās viņi izstaigāja Aizputē tās vietas, kur staigājuši jaunībā un sapņojuši viens par otru. Alfrēds arī nekautrējas stāstīt, ka viņi aizgājuši arī uz Misiņkalnu. “Mēs tur jaunībā gājām bučoties. Agrāk visi pāri tā darīja. Vieta bija atbilstoša, romantiska, prom no svešām acīm. Nebija kā tagad, kad ielas vidū apķeras un bučojas. Skūpsts taču ir tik intīms, un tādas lietas nav jārāda citiem,” ir pārliecināts Alfrēds.

 
Ideja rodas no bērnu spēles

Pašlaik ir iznākušas deviņas Alfrēda Lejas grāmatas. Desmitā patlaban atrodas tipogrāfijā un gaida savu iznākšanas brīdi. Grāmatas nosaukums ir “Kāda danga Kurzemē”, kurā apkopota Kazdangas pagasta vēsture. Interesanta ir nianse, kā radās ideja par grāmatas nosaukumu. “Ir tāda bērnu spēle, kurā skan jautājumi: “Kāda desa Krievijā?” Odesa. “Kāda pēda Lietuvā?” Klaipēda. Un atbilde uz jautājumu, kāda danga Kurzemē, ir Kazdanga,” skaidro grāmatas autors.

Vēl viena grāmata ir tapšanas stadijā. “Es turpinu darbu, ko iesāka skolotājs Mežsēta. Viņš bija leģendārs pedagogs, kuru dēvēja par Kazdangas parka dieviņu. Mežsēta apkopoja visdažādākos materiālus par šo parku, taču darbu nepabeidza. Es savukārt turpinu viņa iesākto darbu, pie reizes aprakstot arī šīs personības biogrāfiju,” skaidro Alfrēds. “Jaunā paaudze par Mežsētu neko nezina, taču manā laikā, tieši pēckara gados, viņš bija spilgta un populāra personība. Es biju viņa audzēknis, pēc tam kopā ar Mežsētu strādāju par skolotāju. Un ir vērts uzrakstīt par šo ievērojamo cilvēku.”

Prasa iepīt sarkanos pavedienus

Alfrēda darbi top mājās pie rakstāmgalda, uz kura atrodas paveca rakstāmmašīna. “Tā man kalpo labi, un neko citu man nevajag.” Tikai tagad ir grūtāk sagādāt rakstāmmašīnai lentes, jo nu jau lielākā daļa ļaužu strādā ar datoriem. “Es gan pie tā pierast nevarēju. Pirms kāda laika man datoru uzdāvināja. Pamocījos ar to pāris mēnešus un atdevu mazbērniem, lai tie spēlējas. Tiem liels prieks. Man pietiek ar rakstāmmašīnu. Cik man vajadzēs, tik uzklikšķināšu ar to,” apgalvo Alfrēds.

Darbi viņam top lielākoties rīta pusē. Tad esot gan svaigāka galva, gan laiks brīvāks. Uz jautājumu, kas viņu mudina rakstīt grāmatas, Alfrēds atbild, ka viņam nepatīk, ja katrs sagroza vēsturi pēc sava prāta. “Cilvēkiem jāzina, kā bija patiesībā!” Ar patiesības sagrozīšanu viņš saskārās jau 60.gados, kad iesniedza izdevniecībā “Avots” manuskriptu savai pirmajai grāmatai “Soļotāja dienasgrāmata”, kurā vēlējās apkopot soļošanas sporta vēsturi. Grāmata 1962.gadā iznāca, taču bez tiem vēstures faktiem, kas fiksēti līdz 1940.gadam. Pēc tam cītīgi čekisti pat uzrakstīja sūdzību Kazdangas tehnikuma direktoram, lai papēta, kas Alfrēds par putnu, ja interesējas par buržuāziskās Latvijas sporta norisēm. Tikai līdz ar neatkarības atgūšanu iznāca Lejas grāmata “Ak, kaut man Daliņa kājas būtu…”. Tāpat grāmatā par savu bērnību “Mūžam nebeidzama gaismas straume līst” Alfrēds mudināts iepīt tā saucamos sarkanos pavedienus. “Nu vai tad jums dzīve nepalika labāka no 1940.gada?” Alfrēdu tirdījuši izdevniecības darbinieki, kas rūpējās par padomju propagandu. Tas nu gan Alfrēdam nelikās pieņemami, viņš savāca manuskriptu un bērnības grāmata jau bez sarkanajiem pavedieniem iznāca tikai atjaunotās valsts neatkarības laikā.

Taču Alfrēds nevēlas, lai no viena grāvja mēs krītam otrā. Proti, ja kādreiz slikts bija viss, kas noticis Latvijas brīvvalsts laikā, tad tagad visi gāna padomju laikus. “Nu nebija tā, ka mēs visus tos gadus dzīvojām tumsā un nekas nenotika. Arī padomju laikā bija aktīva kultūras un sporta dzīve. Pat tagad tā vairs nav tik aktīva,” apgalvo Alfrēds.

Vaicāts par to, ar kādām izjūtām viņš gaida savu 80 gadu jubileju augustā, Alfrēds smejot saka, ka nemaz tik vecs nejūtas. “Tā kā aizvien vēl regulāri piedalos šaha turnīros, tad secinu, ka galīgi prātu izkūkojis vēl neesmu.” Un piebilst, ka līdz jubilejai vēl jānodzīvo. Un tomēr viņš atzīst, ka agrāk nebija gaidījis, ka kopā ar sievu sagaidīs zelta kāzas. Bet nu jau arī dimanta kāzas vairs nav aiz kalniem. Acīmredzot ir pāri, kuriem lemts sagaidīt svarīgas gadskārtas. Un Leju ģimene ir viena no tiem.

UZZIŅAI

*Alfrēds Leja dzimis 1927.gada 24.augustā.
*1948.gadā pabeidzis Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu.
*1952.gadā sāka strādāt par fiziskās kultūras skolotāju.
*Savulaik izcīnījis 3.vietu PSRS lauku meistarsacīkstēs 20 km soļošanā.
*Piecos sporta veidos pārstāvējis savu rajonu, bet soļošanā, šahā un basketbolā izpildījis pirmo sporta klasi.
*No 1972.gada līdz aiziešanai pensijā 1987.gadā strādāja par Kazdangas astoņgadīgās skolas direktoru.
*1996.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Alfrēds Leja pie rakstāmgalda, kur top viņa grāmatas. Šim mērķim uzticīgi kalpo rakstāmmašīna, kuru Alfrēds negrasās nomainīt pret datoru.

Alfrēda un Veritas kopdzīvē sudraba, zelta un smaragda zīmes jau sagaidītas. Nu atliek tiekties pēc dimanta.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz