Pēc vairāk nekā diviem gadiem, kas pagājuši kopš novadu reformas, Alsungas Novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls aizvien ir pilnīgi pārliecināts, ka Alsungas novada izveidošana bija pareizs lēmums.

 Tas ir otrais mazākais Latvijā. Sadarbojas ar Aizputes un Pāvilostas novadu, jo tā vadītājs uzskata – jākāpj ārā no rajonu rāmjiem. 

Stratēģisks lēmums – Liepājas virziens

Galvenais sadarbības virziens ar kaimiņos esošo Aizputes novadu ir izglītība. “Mūsu izglītības pārvaldes ir ciešā kontaktā, skolas sadarbojas, kopā rīko skolēnu olimpiādes. Manuprāt, ļoti veiksmīgi,” saka G. Rozentāls. Alsunga un Aizputes novads izmantojot arī viena būvinspektora pakalpojumus. Alsundzniekiem pašiem tāda speciālista nav bijis, tad nu meklējuši kaimiņos.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka pērn uz Pāvilostu tika pārcelta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas līdz tam bāzējās Alsungā.

“Agrāk mēs dzīvojām tādos būrīšos, kas saucās rajoni,” saka G. Rozentāls. “Dzīve notika šajos rāmjos, visi lasīja sava rajona avīzi, tas bija viņu informācijas lauks. Turpat blakus, bet aiz rajona robežas, bija citi, bet tie atkal dzīvoja savā informatīvajā telpā,” novada vadītājs stāsta, ka mērķtiecīgi mēģina šīs robežas nojaukt un sadarboties ar dažādām pašvaldībām. “Tas savā ziņā bija tāds stratēģisks lēmums – saistībā ar izglītību paskatīties Liepājas virzienā.” 

Pārliecināts, ka Suitu novads būs

Nevienam pievienoties alsundznieki pēc nākamajām vēlēšanām negrasoties. “Man ir sapnis, ka to muļķību, kas notika novadu reformas laikā, izdosies mainīt,” G. Rozentāls atsaucas uz domu par Suitu novada izveidošanu uz vēsturiskajiem pamatiem. Kā zināms, ilgi tika apspriesta doma par to, ka novads būtu kopīgi jāveido Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku novadam. Dažādu iemeslu dēļ Jūrkalne tomēr iekļāvās Ventspils novadā, Gudenieki – Kuldīgas novadā, bet Alsunga lepni palika viena.

“Privātas un politiskas lietas,” nosaka novada vadītājs par iemesliem, kāpēc neizdevās tādu novadu izveidot. “Es personiski to uzskatu par vienu no lielākajām politiskajām kļūdām, kas vispār novadu reformā tika pieļauta.” Viņš esot pārliecināts, ka “tās robežas jau nebūs ilgi” un Suitu novads tiks izveidots. 

Latviskā un suitiskā identitāte

Tiesa, Alsungas pašvaldības vadītājs norāda: alsundznieku spēka avots ir tas, ka līdztekus latviskajai tam vēl ir arī suitiskā identitāte. Ļaudis to cenšas uzturēt dzīvu, un tādējādi saikne ar Alsungu saglabājas arī tiem, kas tur vairs sen nedzīvo. “Kaut vai ar to, ka viņi joprojām ir reģistrējušies savu vecāku mājās un nodokļi nāk atpakaļ pie mums.”

Tas ir ļoti svarīgi, G. Rozentāls, pats suits “no mātes puses daudzās paaudzēs”, piebilst. “Tas, manuprāt, visā Latvijā nenotiek īsti labi, jo mūsu izglītības sistēma kaut kā nespēj izaudzināt jauno Latvijas pilsoni par patriotu. Viņš beidz skolu, tad aizbēg no turienes, kur dzimis, tad kādā brīdī aizmūk arī no Latvijas uz citām valstīm. Mēs jau no tā tikai zaudējam. Ir jāpanāk, lai bērns zina, kas ir vērtīgs tajā vietā, no kuras viņš nāk. Tikai tā veidojas piederības sajūta.”

Alsungas novads izveidots Alsungas pagasta robežās. Pašvaldības vadītājs pārliecināts, ka “tās robežas jau nebūs ilgi” un Suitu novads tiks izveidots.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26. septembra numurā.
 #kvards-20110926-06#