liepajniekiem.lv
Jaunajos pienākumos, kurus pilda no 1 jūnija, esot iejuties brīnišķīgi. Pārvaldnieks ļoti gribētu, lai arī iedzīvotāji interesējas par dzīvi pagastos, nevis žēlojas, ka priekšnieks vainīgs pie nenopļautas zāles.
Gaida otro apmeklētāju
Pirms sarunas ar portālu ”liepajniekiem.lv” pārvaldnieks risinājis šobrīd tik aktuālos apkures jautājumus. ”Divas ēkas šeit kurinām ar gāzi. Sportam atvēlēto, kas kolhoza laikā bija sadzīves pakalpojumu centrs un kam otra funkcija bija bumbu patvertne, un pagasta pārvaldes ēku. Cenšos meklēt citas iespējas. Vecā kolhoza siltumtrase nedaudz atjaunota, to izmanto, lai pumpētu ūdeni uz šejieni. Pa vidu starp ēkām ir vairāk nekā pusotra kilometra. Nesaprotu, kāpēc mēs sildām zemi vairāk nekā ēkas, pietiktu ielikt katrā ēkā pa katlam,” spriež A. Dēlands.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem viņš bija Kalvenes pagasta padomes priekšsēdētājs. ”Pagastvečiem tai laikā bija daudz lielākas pilnvaras, viņi bija saimnieki savā teritorijā ar savu budžetu, darbiniekiem un struktūrām,” skaidro A. Dēlands.
”Saku cilvēkiem, ka esmu pašvaldības instruments, kas ar jums strādā. Šis amats ir ļoti tālu no priekšnieka posteņa.”
Viņaprāt, Aizputes novads Kalvenē atstājis lielas materiālās vērtības. ”Gribētos cerēt, ka Dienvidkurzemes novads ko līdzīgu varētu atstāt. Tā ir mana komunikācija ar pašvaldības politiķiem – cik es spēšu to izdarīt, cik deputāts būs tai stāstā iekšā. Es vēl joprojām ceru, ka viņi tur ir, jo cilvēki man saka, ka deputāti vairs vispār neesot stāstos iekšā, sēžot savā burbulī,” atzīst pārvaldnieks.
Pārvaldes ēkā piektdienas pēcpusdienā strādājot divi cilvēki. ”Otrajā stāvā ir bibliotēka, darbiniece gaida savu otro apmeklētāju šodien. Droši vien būs pustrijos,” min A. Dēlands. Bet citi, piemēram, sociālie darbinieki? ”Piebrauc. Pazīstu pēc sejām, redzu, ka gar logu aiziet. Ar mani tur komunikācija nav nekāda. Tas izslēdz to, ka mani dēvē par priekšnieku,” viņš paskaidro.
Dzīves nogurdinātie
Kad A. Dēlands beidzis savu pirmo darba periodu Kalvenes pagastā, dabūjis dzirdēt, ka neesot jēgas sakārtot skolas ēku, ja tāpat drīz būs jātaisa ciet. Tobrīd iedzīvotāju skaits bijis ap 900 cilvēku, dati pirms pāris gadiem – ap 750.
”Skola bija uz grūšanas robežas. Fasādi kapitāli saremontēja, jumtu uzlika. Tā nebija pašvaldības nauda, bet kredītrisinājums. Šodien skola ir ar naudu aplikta desmit reizes vairāk. Bet joprojām aktuāls ir stāsts par to, ka mēs te izbeidzamies. Pirms tiem 22 gadiem augšā medpunktā vienmēr bija rinda un drūzmēšanās. Šobrīd ir divi apmeklētāji dienā. Pēc statistikas, ir par kādiem 18 procentiem iedzīvotāju mazāk, tomēr Kalvenes centrā visas daudzdzīvokļu mājas ir pilnas. Tas nodrošina darbavietas kokzāģētavai ”Ūsi”, ap 90 cilvēku lauku miestam nav maz. Man pazīstami cilvēki brauc pat 40 kilometrus pie viņiem strādāt. Tas ir rādītājs, ka apdzīvotās vietas pa ceļam, to skaitā Aizpute, nenodrošina cilvēkus ar darbiem,” spriež A. Dēlands.
Kādreiz Kalvenē bijuši cilvēki, kurus varēja piesaistīt periodiskai nodarbinātībai.
”Ja tagad kāds ir jāpiesaista, piemēram, pirms pagasta svētkiem kaut ko izdarīt, tā ir absolūta problēma. GMI cilvēki, teikšu, kā ir, – dzīves nogurdināti,” vērtē pārvaldnieks.
Skolas pastāvēšana pašlaik neesot apdraudēta, jo bērnus salasa no diezgan paliela attāluma. ”Kādreiz teica, ka skola ir intelekta centrs. Mēs jau varam kaut ko pieņemt un pateikt par jebkuru lietu. Tā kā Vaira Vīķe-Freiberga uzkāpa uz tribīnes un teica: ”Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!” Tā cilvēki uzreiz dodas astoņos no rīta uz veikalu pēc sava iemīļotā dzēriena un saka: ”Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!”,” ironizē A. Dēlands.
Stāv ar birsti un gaida pārvaldnieku
Piesakoties konkursā uz šo amatu, viņam bijusi doma katrā no pagastiem atrast vismaz piecu domājošu cilvēku kodolu, kuriem dzīve pagastā ir interesanta. ”Pašreiz man Kalvenē ir viens cilvēks ar potenciālu. Protams, priecē viens cilvēks ar savām idejām, bet es pēc iepriekšējās pieredzes biju domājis, ka būs vairāk. Un tas nav labs rādītājs. Ja te ir viens, tad Embūtē man ir 50 procenti, ceru viņu vēl pakustināt. Cilvēki joprojām dzīvo ar tādu domu, ka pie visa sliktā vainīgs priekšnieks. Es plānoju savu darbu pēc grafika, Embūtē ierodos konkrētos laikos. Man tur stāstīja, ka cilvēks stāv ar birsti rokās un skatās, kad mana mašīna parādīsies, un tai brīdī sāk kustēties.
Un cits cilvēks, kurš redz, ka viens mani ar to birsti gaida, uztver, ka tā ir tāda dabiska lieta. Pašiem ir jārada, nevis jāvaino kāds no malas,” uzsver A. Dēlands.
Kad sācis darbu, viņam atnesta Mārītes Rimšas grāmata par Embūti. ”Mārīti esmu saticis Embūtē un parunājies. Informācija pienāk klāt, ja man tā ir vajadzīga. Embūte ir ļoti apjomīga ar savu īpatnēju garīgo mantojumu. Vībiņi ir saimniecisks centrs. Embūtē lielie audzētāji jūlija otrā pusē jau vāca kartupeļus, kamēr Kalvenē vēl nevienam sapņos nerādījās to darīt. Kalvenē zemes ir citādas, te ir mazas saimniecības, bet Embūtes pagastā – lieli lauksaimnieki. Vībiņos puse daudzdzīvokļu namu ir tukši. Tas nozīmē, ka ekonomiskais rādītājs ir zems,” vērtē pārvaldnieks.
Blakus materiālajai bāzei politiķu uzdevums būtu piedomāt par papildinošām lietām, lai cilvēki gribētu laukos atgriezties, lai tur būtu ko darīt. Viņš uzskata, ka tas esot mīts, ka cilvēki patlaban vēlas dzīvot laukos. ”Man pašam ir pāris īpašumi, kurus mēģinu laist apritē. Neveiksmīgi. Lai ko arī stāstītu, dzīve laukos ir dārgs prieks, dārgāks nekā pilsētā. Nav tik daudz to, kas varētu lauku dzīves priekšrocības izmantot. Te politiķiem vajadzētu piedalīties, lai nāktu uz laukiem cilvēki ar jaudīgām domām,” saka pārvaldes vadītājs.
Intelektuālās drazas pret realitāti
Pašvaldības pakalpojumu sniegšana uz vietas ir sarukusi, norāda A. Dēlands. Cilvēki nevar samaksāt par ūdeni, jo ar to apgādā Aizputes uzņēmums, kuram šeit nav kases. Protams, liela daļa visu nokārto internetā un kase viņiem nav aktuāla.
Viņam šķiet dīvaini, ka jūlija beigās skolai neviena malkas pagale nav atvesta. ”Mehānisms ir tik inerts, birokrātiski masīvs. Es teiktu, ka tās ir intelektuālas drazas, ar kurām esam piepildījuši savu ikdienu, bet realitāte ir tāda, ka skolai malka nav atvesta,” saka A. Dēlands.
Viņš gribētu medpunktu no otrā stāva pārcelt uz pirmo, kur mazākas telpas un arī invalīds var piekļūt. Taču, ja iepriekš sēdēja grāmatvedis, bet tagad sēdēs mediķis, tā ir telpas funkciju maiņa un projektēšana ar noteikumiem, iepirkumu.
”Katru dienu sazinos ar Komunālo pārvaldi, taču līdz jūlija beigām ne reizi neesam ceļmalas appļāvuši. Jo iepirkumā ir vinnējusi kompānija, kura nespēj to nodrošināt.
Manas rokas ir par īsu, lai kaut ko izdarītu. Jau pajautāju, vai ziemā būs skola jātaisa ciet, ja uznāks sniegputeņi un nebūs kas ceļus iztīra,” atzīmē pārvaldes vadītājs.
Jautāts, cik loģiska ir Kalvenes un Embūtes pagastu apvienība, A. Dēlands atbild, ka visu pagastu pārvalžu vadīšanu novadā varētu veikt divi kvalificēti menedžeri. ”Cita lieta – pārvaldes vadītājam vajadzētu būt tās vietas sabiedrības līderim. Ja nav vietas līdera, tad vietas vairs nav. Kas ar ko salikts kopā, tā ir tīra matemātika,” viņš vērtē.
Lai pozicionētu sevi kā līderi, viņaprāt, jāpaiet laikam. ”Sabiedrība ir skudru pūznis, kurā māti vajag. Taču, ja mana vīzija sabiedrībai nav interesanta, tad ir jāpaiet malā,” atzīst pārvaldnieks.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
