Šonedēļ Liepājas Lauksaimniecības konsultāciju birojā beidzās kursi, kuros piedalījās 16 zemnieku saimniecību īpašnieki un lauku attīstības speciālisti gandrīz no visiem rajona pagastiem.

Viņi piedalījās priekšlasījumos par to, kā pareizi izvērtēt saimniecisko darbību, lai izvairītos no izputēšanas, un kā rīkoties, lai ierosinātu maksātnespēju un sagatavotu saimnieciskās darbības pārtraukšanas plānu, ja bankrots tomēr ir neizbēgams.

“Mēs galvenokārt vēlējāmies panākt, lai lauksaimnieki sāktu domāt patstāvīgi,” teica lektore Iveta Vidersone, uzsverot, ka grūtā brīdī svarīgi ir laikus rīkoties, nevis bezspēcīgi sēdēt ar saķertu galvu. Saimniecību īpašniekiem jāprot paškritiski aprēķināt uzņēmuma iespējas, jāiemācās izanalizēt un atrast jaunas darbošanās iespējas.

 I. Vidersone teica, ka no nākamā gada 1. janvāra aktuāla kļūs zemnieku saimniecību pārreģistrēšanās. Arī šim pienākumam ir laikus jāsagatavojas, jo pēdējā brīdī neko vairs saķert nebūs iespējams. Viņa piebilda, ka par pārreģistrēšanos, ja tā krīzes apstākļos tomēr notiks, būšot jāmaksā valsts nodeva, kā arī jāsedz izdevumi par publikāciju “Latvijas Vēstnesī”, taču tas katrā ziņā iznākšot daudz lētāk, nekā dibināt jaunu SIA.

Kursu beidzēju pulkā ir vairāki gramzdenieki, arī Antons un Viktors Bauži. Tēvam un dēlam pieder katram sava zemnieku saimniecība, taču tehnikas un zemes platību izmantošanā viņi bieži vien kooperējoties. Tā darboties iznākot ne tikai lētāk, bet arī efektīvāk, jo traktoriem un citam inventāram, lai tas atmaksātos, ir vajadzīga kārtīga slodze.

Baužis vecākais savu saimniecību nodibinājis tūlīt pēc Atmodas, tādēļ pieredzējis visus pārbaudījumus, ko latviešu zemkopim nācies izturēt. Sākumā pievērsies cūku audzēšanai, bet, redzot, ka produkcijai nav pietiekami augstas cenas, izveidojis gaļas lopu ganāmpulku. Taču arī šie centieni neesot devuši gaidīto rezultātu. Redzot, ka labi var nopelnīt, ražojot pienu, sācis nodarboties ar piena lopu audzēšanu. Tomēr arī šajā jomā piedzīvots sarūgtinājums: šogad par pienu tiek maksāti nožēlojami santīmi, kas nesedz ražošanas pašizmaksu.

Antons ir pārliecināts, ka grūtības lauksaimniecībā tiek radītas apzināti, jo pārstrādātāji un tirgotāji nosaka sev izdevīgas cenas, atstājot ražotājus pabērnu lomā. Viņš atcerējās, kā gaļas lopu uzpircēji braukājuši pa saimniecībām. Iestāstot, ka Latvijā ir gaļas pārprodukcija, viņi lēti iegādājušies izaudzētos bullēnus un aizveduši tos uz ārzemēm. Bet drīz pēc tam zemnieks dzirdējis, kā pa radio ziņots, ka tirgotāji pieprasa valdībai atļauju ievest valstī importa gaļu, jo Rīgas tirgū tās trūkst. Šo kārtību akceptē arī Eiropas Savienībā. Uzskatāms piemērs esot cukurbiešu audzētāji, kas, ministrijas amatpersonu mudināti, sapirkuši dārgu tehniku, ko pēc nozarei uzspiestas likvidēšanas nācies pārdot par smiekla naudu. “Bet atbildīgā nav,” teica Antons.

“Tikko cilvēkam laukos izdodas kaut nedaudz atsperties, tikko viņš ieguldījis ražošanā līdzekļus, tūdaļ attīstība tiek nobremzēta,” viņš sūrojās, piebilstot, ka abi ar dēlu tomēr esot noskaņoti turēties un cer – līdz bankrotēšanai nenonāks. Kursos dzirdētais viņiem liekot domāt, ka, iespējams, vēl šoreiz izdosies izkulties maza apjoma zemniekiem un tādiem, kas no paju sabiedrībām privatizējuši zemi un saimniecības ēkas, bet nav tērējuši milzīgus līdzekļus, lai būvētu noliktavas un lopu novietnes no jauna. Bet tiem, kas aizņēmās naudu bankās, jāmaksā lieli procenti, ko viņi nav spējīgi izdarīt. “Mēs turēsimies. Citas izejas nav, jo ir jāgādā par savām ģimenēm,” teica Viktors. Viņiem par labu nākot tas, ka nav paņemti kredīti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Gramzdenieki Antons un Viktors Bauži mācījās kursos, lai zinātu, kā pārvarēt ekonomiskās grūtības.