”1982. gada nogalē sākām pētīt un mācīties šīs puses folkloru, un jau pēc gada iesākās mūsu etnogrāfiskā ansambļa mūžs,” tā S. Skudiķe atceras Rucavas etnogrāfiskā ansambļa aizsākumu.

Dziesmu pūru ansambļa dalībnieki apguvuši no bijušajiem Rucavas un Sventājas teicējiem, E. Melngaiļa folkloras krājumiem un citu ekspedīciju dziesmu vācējiem, kā arī piekopj Rucavai raksturīgo vienbalsīgo dziedājumu, rotaļu un danču apgūšanu, teiku, pasaku un dialekta saglabāšanu.

Gadu gaitā ansamblis piedalījies visos ”Baltica” festivālos Latvijā, vairākos festivālos Lietuvā un uzstājies arī citviet ārpus Latvijas.

Rucavnieki saņēmuši arī gada balvu no Valsts kultūrkapitāla fonda par savu darbošanos, īstenojuši vairākus projektus, lai saglabātu tradicionālo kultūras mantojumu – Rucavas villaines, saktas un citas rotaslietas.

”Protam adīt zeķes ar robiņiem, cimdus un jakas, mākam izšūt villaines un kreklus. Līdz ar to mazliet atšķiramies no citiem,”

lepojas S. Skudiķe.

Pastāvēšanas laikā kolektīvā nomainījušās jau vairākas paaudzes. ”Mums šeit dzied gan vecmāmiņas ar mazbērniem, gan ģimenītes ar bērniem,” atklāj vadītāja.

Šogad ansamblis gatavojas Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. ”Kopš 1985. gada ik pa pieciem gadiem piedalāmies dziesmusvētku Folkloras dienā. Tad mēs, rucavnieki, vienmēr esam klāt un nevienus svētkus nelaižam garām,” smej folkloriste.

Bet ansambļa 40 gadu jubilejas svinībās kopā ar rucavniekiem uzstājās arī citi Dienvidkurzemes novada etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas un draugi no Lietuvas, tā ka improvizēta Folkloras diena šoreiz notika Rucavas kultūras namā.

”Būtībā jau katrs mēs savu darbiņu darām tiešām no sirds, bet, ja kāds no malas to novērtē, tad ir vēl patīkamāka sajūta,” par saņemto balvu, ko pasniedza Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts, saka S. Skudiķe, kas ir arī Rucavas sieviešu vokālā ansambļa vadītāja un lauku kapelas ”Paurupīte” dalībniece.

Viņa atzīst, ka balva bijusi kā pārsteigums, kas sagādājis prieku.