Trešdiena, 2. decembris Sniedze, Meta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ar Eiropas un nacionālajiem glābšanas riņķiem – uz priekšu!

Ar Eiropas un nacionālajiem glābšanas riņķiem – uz priekšu!
03.01.2007 19:40

0

Atslēgvārdi

Gadam, kas sācies, gaišreģi prognozē panākumus. Tos vēlētos baudīt arī lauksaimnieki. Kārtējās cerības viņos vieš fakts, ka atkal pieejama kļūs Eiropas struktūrfondu nauda. Lai saņemtu informāciju, kā pie finansējuma tikt, Lauku konsultāciju birojā pie nozaru speciālistiem daudzi apmeklētāji pulcējās jau vecā gada pēdējās dienās. Katrs no viņiem pauda savas vajadzības, atklāja nodomus, stāstīja par iestrādēm. Pieminētas, protams, tika iespējas, ar kurām nevar nerēķināties. Arī “Kurzemes Vārds” painteresējās par zemes apsaimniekotāju nākotnes centieniem, cik tie ir drosmīgi, cik vērienīgi.

Struktūrfondu līdzekļu piesaistē vajadzīga pieredze

“Mēs ģimenē esam par šīm lietām daudz runājuši, arī iestrādes ir, jo bez virzīšanās uz priekšu nekāda pastāvēšana nav iedomājama,” atzinās Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Saules 1” īpašnieks Viesturs Niedols. Eiropas atbalsta ietekme esot vērojama visā Latvijā. Viņš nesen apmeklējis Latgali. Arī tur notikušas izmaiņas. Lauki, kas bija aizauguši, esot atkal uzarti un apsēti. Pats par sevi saprotams, ka bez naudas tas nevarēja notikt. Tomēr finansējums pie saimniekotāja nepieteikšoties. “To ir jāprot paņemt un izmantot, bet tas nav tik vienkārši izdarāms, jo prasības, ko izvirza birokrātiskais aparāts, nav viegli izpildāmas. Jo īpaši tiem, kas ar to visu saskaras pirmo reizi” sacīja sēklaudzētājs.

Viesturs Niedols sevi pieskaita tādiem, kas jau uzkrājuši zināmu pieredzi. Viņam vienā piegājienā esot izdevies iesniegt divus projektus. Tie abi bijuši saistīti ar tehnikas iegādi. Arī turpmāk buncenieks nestāvēšot malā un negaidīšot, “kamēr citi nosmeļ krējumu”. Un tāpat, kā tas noticis līdz šim, arī saimniecībā nopelnīto naudu neglabāšot zeķē, bet maksimāli ieguldīšot attīstībā. Pērn tādējādi viņš ticis pie zemes. Iegādājies ap diviem desmitiem hektāru. Tas noticis pēdējā brīdī. ” Man vienkārši palaimējās. Ja es to būtu kavējies izdarīt, zemi nopirktu vācietis,” sacīja “Saules 1” saimnieks. Bet šogad viņš plānojot vairāk enerģijas ziedot zemes uzlabošanai.


Pretendentus nomāc skaidrības trūkums

Virgas pagasta Purmsātos ar graudkopību zemnieku saimniecībā “Dižkrogi” ilgus gadus nodarbojās Juris Sudmalis. Tagad uzņēmīgais vīrs kļuvis par Eiropas Savienības pensijas maksājumu saņēmēju, bet viņa saimniecību savā valdījumā pārņēmusi sieva Ināra. “Man tagad viņai jāļauj pilnīga rīcības brīvība, bet pats varu strādāt mežā, kur arī darāmā pietiek,” viņš paskaidroja. Protams, ka Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums “Dižkrogiem” par ļaunu nenāktu. Taču lauksaimnieku lielākajai daļai joprojām nav zināms, kādi būs šīs naudas piešķiršanas nosacījumi. Cik procentu no tehnikas iegādei izmantotās naudas atmaksās zemniekiem? Kā var pretendēt uz atbalstu, ja nav īstas skaidrības, kāds tas būs un ko no cilvēka prasīs? Slikti, ka noteikumus oficiāli paziņo pēdējā brīdī, kad iesniegumu pieņemšanas termiņi kļuvuši pavisam tuvi. Bet tie, kas ir informētāki par citiem un ziņas saņem pa aplinkus ceļiem, tad jau savu naudas daļu ir paņēmuši.

Solīts jau zemniekiem runās un jo īpaši priekšvēlēšanu sanāksmēs tiekot daudz. “Bet kādas ir garantijas, ka tas piepildīsies?” vaicāja purmsātnieks. Viņaprāt, ļoti daudz atkarīgs no dažādām reformām. Cukura ražošanas nozare tādējādi jau ir aizklapēta ciet. Viņš domājot, ka tikšot sašaurināta arī graudkopība. Pērn tas neesot bijis manāms tikai tāpēc, ka sausums samazināja ražu arī Rietumeiropas druvās. Taču nākotnē vajagot rēķināties, ka Latvijā galvenokārt sekmēta tiks enerģijas ieguves lauksaimniecības kultūru audzēšana.


Daudz sagādāts pašu spēkiem

Ar pastāvošo neskaidrību, kas kļuvusi gandrīz vai par hronisku parādību, ļoti nemierā bija arī zemnieku saimniecības “Rukuši” īpašnieks Antans Vanags. Neesot taču zināms, cik liels būs Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts iegādātajai tehnikai. “Ja neatmaksās 45 procentus no pirkuma vērtības, tad iesaistīties nav vērts, jo saimniecība ieguldījums nespēj atpelnīt,” viņš sprieda un atzinās, ka ļoti nepieciešama turpmākajam darbam esot augsnes pievelšanas ierīce, lai zemi pēc sējas var apstrādāt un mitrums no tās tik stipri neiztvaiko. Katru gadu taču graudkopējiem iznākot ciest no pārlieka sausuma. No tā arī rodoties zaudējumi, kas pērn bijuši ļoti jūtami.

“Visu, ko esmu gribējis, to pa šiem gadiem pamazām vien man ir izdevies sagādāt. Negaidīju, kamēr kāds brīnumdaris pievedīs klāt un piedāvās. Pats braucu uz Vāciju un meklēju iespējas. Tādējādi, piemēram, pērn iegādājos lietotu, bet jaudīgu kombainu,” sacīja Priekules zemnieku saimniecības “Ruģi” līdzīpašnieks Pēteris Indriekus. Tagad viņš esot nolēmis ražošanu vairs īpaši nepaplašināt. Darbošoties tajā līmenī, ko izdevies sasniegt. Arī graudu kaltēs nekādas kapitālas pārbūves netiekot plānotas. To nevarot darīt nevis tādēļ, ka nebūtu vajadzības, bet gan tāpēc, ka nav skaidrības, kāda būs gāzes un kāda dīzeļdegvielas cena. Arī par elektrisko enerģiju viss miglā tīts. “Ko līdzēs, ja būšu pārkārtojies uz gāzi, ja tā maksās dārgāk par dīzeli?” vaicāja graudaudzētājs un piebilda, ka šogad spēkus veltīšot savas mājas un veselības sakārtošanai.


Ražošanu paplašināt neplāno

Līdzīgu viedokli pauda arī Grobiņas pagasta piensaimnieks Visvaldis Kukuks. Zemnieku saimniecībā “Apogi 1” patlaban esot trīs desmiti slaucamu govju. Stallī iespējams izvietot ne vairāk par trīsdesmit pieciem liellopiem. Tas nozīmējot, ka robežšķirtne ir sasniegta un uz tās jāturas, jo arī lopbarības bāze lielāku ganāmpulku veidot neatļauj. Tāpat piena māja esot uzcelta un dziļurbums ierīkots. Pērn iegādāti divi jauni traktori, kas esot pietiekami, lai īsos termiņos paveiktu lopbarības ievākšanu. “Tādos apjomos tad nu centīšos noturēties,” apņēmīgi teica grobiņnieks.

Tajā, ka noskaņojums neesot optimistisks, atzinās Ēriks Šimanskis, kas Kazdangas pagasta piemājas saimniecībā “Ploce” pievērsies aitkopībai. Lauksaimniecība, viņaprāt šobrīd balstoties tikai uz Eiropas Savienības maksājumiem un nacionālajām subsīdijām. Ja nebūtu šo divu glābšanas riņķu, tad nogrimšana garantēta. Šādā situācijā arī viņš neforsēšot paplašināšanos, bet darbošoties pašreizējo apjomu robežās. Ganāmpulkā esot ap 200 aitu māšu, kurām mēneša beigās gaidāms pieaugums. Bet pirmie jēriņi atskrēja jau Jaungada naktī,” teica kazdandznieks. Siltais laiks ļaujot dzīvniekiem ne tikai uzturēties svaigā gaisā, bet arī doties pastaigās pa aploku.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Tāda neparasta aina, kad aitas var doties pastaigā pa aploku, šoziem skatāma Kazdangas pagasta aitkopības saimniecībā “Ploce”.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz