Ja zemes īpašnieks neveiks latvāņu iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus, pašvaldībām kopīgi ar Valsts augu aizsardzības dienestu nāksies organizēt vai koordinēt šo augu  iznīcināšanu. Tādu kārtību ieviest paredzējuši Ministru kabineta akceptētie grozījumi Augu aizsardzības likumā.
Grozījumus Augu aizsardzības likumā ieviest ieteikusi Vides ministrija, kas savu priekšlikumu argumentējusi ar to, ka normatīvajos aktos līdz šim nav bijis nosacīts aizliegums audzēt Sosnovska latvāņus. Tagad tas tiekot ieviests, lai noteiktu šī invāzā auga iznīcināšanas pamatprasības un principus.

Vides ministrijas speciālisti uzskata, ka efektīvai cīņai ar latvāņim ir nepieciešama  daudz straujāka rīcība un likuma spēks, jo, neraugoties uz runām un pat līdzekļu piešķiršanu latvāņu ierobežošanai, tie turpina mūsu valstī  izplatīties un nodara lielu kaitējumu ne tikai dabai, bet arī cilvēku veselībai. Nevienai citai augu sugai neesot tik jūtamas postošās sekas, kā tas ir latvāņiem.
Kā zināms, valdība paredzējusi arī finansējumu, ko sola piešķirt tām zemnieku saimniecībām, kas aktīvi nodarbosies ar latvāņa audžu likvidāciju. Tomēr atsaucība līdz šim ir maza, jo lauksaimnieki uzskata, ka noteikumos, kas izstrādāti šī auga apkarošanai, ir  ietvertas neizpildāmas prasības. Kā teica kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, tā rīkoties mūsu valstī ir izplatīts paņēmiens. No vienas puses it kā tiek izsludināts finansiāls atbalsts, taču no otras puses nekas nav darīts, lai to varētu efektīvi izmantot. Kaut gan daudz naudas ir izlietots, lai izpētītu latvāņu ierobežošanas paņēmienus, līdz pat šim brīdim nav izdevies atrast līdzekli, kā to izdarīt, jo gan pļaušana, gan apstrāde ar raundapu nedod vēlamos rezultātus. Turklāt ne visur šim nolūkam iespējams pielietot tehniku. Tādēļ latvāņu plantācijas arī mūsu rajonā turpina netraucēti zaļot, ziedēt un izplatīt sēklas.