Pāris nedēļu agrāk nekā citus gadus rajonā augkopēju saimniecībās sākta rapšu un ziemāju novākšana. Audzētāji gandrīz vienprātīgi atzīst, ka raža nobriedusi pat vairāk nekā laba, taču šaubās, vai nokrišņu dēļ izdosies to laikus nokult, lai neciestu graudu kvalitāte. Durbenieks Ēriks Putra uzskata, ka nokult bez zaudējumiem pašlaik lauksaimniecībā ir vissaktuālākais uzdevums, jo graudi negaida. Jau tagad pēc pagājušās pirmdienas, kad gandrīz bez atelpas lija visu dienu, tie dažā rudzu vārpā sākuši dīgt.

Pirmais birums iepriecina

Par to, ka graudu kvalitāte nopietni apdraudēta, šonedēļ informēja Priekules zemnieku saimniecības “Ruģi” īpašnieks Pēteris Indriekus. Ziemas rapšus viņš jau novācis, bet ziemāju kulšanu uzsācis pagājušās svētdienas pēcpusdienā, un birums bijis iepriecinošs. No rudzu sējumu hektāra izdevies iegūt aptuveni 40 centnerus graudu. Tomēr kaltes sasniegušas tikai 50 tonnas labības, jo drīz vien lietavas izmērcējušas zemi un novākšanu vajadzējis uz laiku pārtraukt.

Augkopis šķita visai norūpējies, jo pavisam viņam šoruden labība jānokuļ aptuveni pustūkstotī hektāru. “Cena graudiem izsludināta lieliska. Arī labība ir paaugusies, bet, lūk, raizes, ka paņemt to nevaram. Par vasarāju bēda mazāka, jo tas vēl var pāris nedēļu gaidīt, bet ar rudziem gan kavēties nedrīkst,” prātīgi sprieda “Ruģu” saimnieks. Viņš piebilda, ka kombaini atrodoties pļaujas gatavībā un, tiklīdz varēšot uzbraukt uz lauka, tos likšot lietā, jo kuļami nupat Lejaskurzemē jau arī ziemas kvieši.

Pārtikas graudu būs maz

Pētera sieva Irēna Indrikiene, kas pašlaik vairāk saimnieko pa kalti, nevis pa virtuvi, norises druvās vērtēja lietišķāk. Rudzu šķirne “Amilo”, ko viņi audzējot jau vairāku gadu gaitā, veldrē gan krītot, taču graudi savu kvalitāti tik ātri vis nezaudējot. Viņa pat smējusies, ka tos varot pat pa Ziemassvētkiem kult, ir tad vēl būšot lietojami. Salīdzinājumam jāteic, ka diezgan izplatītas augkopības saimniecībās arī tādas jūtīgas rudzu un ziemas kviešu šķirnes, kam pietiek ar divām vai trīs miglainām novakarēm, un graudi vairs pārtikai nav lietojami.

 Par šās vasaras pirmā kūluma kvalitāti runājot, kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča šaubījās, ka pārtikas graudu vismaz no agrajām ziemāju šķirnēm daudz ievākt šajā sezonā nez vai izdošoties. Labība nogatavojusies, bet ražu kaltēs zemniekiem dabūt nav iespējams. Līdz vakardienai tur bija nonākušas tikai pirmās pārdesmit tonnas. Taisnību vien kolēģe runājusi, ka ar divām vai trim lietainām dienām ir pilnīgi pietiekami, lai nobrieduši graudi vairs pārtikai nederētu. Taču uz lauka tie nepalikšot, novākšot tik un tā. “Mums arī lopbarība ir vajadzīga,” sacīja durbenieks. Bet maizes cepšanai, iespējams, derēs vēlāko ziemāju šķirņu birums.

Cena augusi, bet arī izmaksas ir cēlušās

Pie jauna un samērā jaudīga Vācijā ražota kombaina izmēģināšanas šoruden ticis Cīravas pagasta zemnieku saimniecības “Strautiņi” īpašnieks Ēriks Briedis. Iespējams, tāpēc viņa balsī optimisms bija sajūtams vairāk nekā citiem kolēģiem. “Rapšus audzēju pirmo gadu, jau esam novākuši. Ieguvām 2,8 tonnas no nektāra. Aizvedām gan uz Saldu, gan firmas “Baltic Holdin Company” pirmapstrādes ražotni Liepājā. Tas iedvesmo strādāt arī turpmāk,” teica enerģiskais cīravnieks, pastāstot, ka saimniecībā labi auguši arī ziemas kvieši. Ja vien melns kaķis nepārskriešot ceļam, apcirkņi būšot pilni. Laikā nokulties ļoti svarīgi, jo par kvalitāti uzpircēji maksā dāsnāk, un zemniekam tas jāņem vērā, jo cēlusies ir ne tikai graudu cena, bet arī visas ražošanas izmaksas, un par to nedrīkstot aizmirst ne mirkli.

Apdomīgs izteicienos par kulšanas izredzēm vakar bija durbenieks Laimonis Leimants. “Ja sieva laidīšot, tad braukšot tam laukam virsū,” viņš pajokoja. Un paskaidroja, ka graudi esot pietiekami sausi, taču zeme salijusi un staigna. Tādā druvā muļļāšanās vien iznāk, tad jau labāk kādu dienu pagaidīt un strādāt, kā pieklājas. Ziemas rapšus viņš nokūlis, ka labāk nav iespējams, un tādējādi vienā laukā ieguvis pat 3,8 tonnas no hektāra. Ko gan Lejaskurzemē vairāk var vēlēties! “Cepuri nost!” zemnieks paslavēja audzētāju, kas viņam palīdzējis no debesīm.

Brīdi, kas varēs doties ziemāju druvās, vēl gaida Otaņķu pagasta kooperatīvās sabiedrības “Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss. Kaltes sagatavotas, tehnika, kā mēdz sacīt, uz svītras. Vienīgi laika apstākļi kavējot. Pavisam šoruden kooperatoriem Bārtas un Otaņķu pagastu teritorijā jānokuļ pustūkstotis hektāru labības. Rudzi, kvieši, mieži un auzas. “Ja vien kādas pāris dienas nelīs, sāksim bez vārda runas,” apņēmīgi teica “Lauras” vadītājs.

Mazajām saimniecībām sagaidāmas problēmas ar kaltēm

“Nokulties jau nokulsimies, kaut gan tas nebūs tik vienkārši,” sprieda bārtenieks Antans Vanags. “Bet par kaltēm gan nezinu teikt. Neesmu drošs, ka tās izdosies iedarbināt, jo pietrūkst cilvēku.” Tie vīri, kas strādājuši līdz šim, neesot uz ārzemēm devušies, taču tagad atraduši labāk atalgotu darbu citur. Tas labi saprotams, jo zemnieki jau spēj piedāvāt tikai sezonas darbu, un arī samaksa tam nav nekāda augstā. “Rukušu” saimnieks pauda viedokli, ka lielākos apjomos strādājošie zemnieki ar ražas novākšanu galā kaut kā tiks, bet mazajiem gan varot būt nopietnas problēmas, jo šogad graudiem būs prāvs mitruma procents un bez žāvēšanas tos apcirknī nekādā gadījumā nevarēs bērt.

Paužot speciālista viedokli, pieredzējušais agronoms Jānis Lauva no Kalētu pagasta atzina, ka pagaidām vēl graudkopības nozarē Liepājas rajona teritorijā nekas traģisks nav noticis. Izņemot miežus un rudzus, labība veldrē neesot sakritusi, un arī tad, ja tas noticis, spēkā paliekot teiciens, ka veldre nekad saimnieku no mājām nav izdzinusi – ja vien labība nav ieaugusi zālē, kuļot to iespējams paņemt. Taisnība vien esot “Ruģu” saimniekam, ka pieliektajās rudzu vārpās graudi izdzinuši asnus, bet tā notiekot tikai no Polijas, Lietuvas un citām dienvidu valstīm ievestajām šķirnēm, kuras piemērotas audzēšanai sausākos klimatiskajos apstākļos, bet Priekuļos un citās Latvijas izmēģinājumu stacijās selekcionētajām rudzu šķirnēm tāda īpašība neesot novērota. Lauvas kungs pauda cerību, ka turpmākajās labības novākšanas nedēļās laiks uzlabosies un lietus mūs piemeklēs retāk. Vismaz viņa dabas novērojumu kalendārs šādu prognozi pieļaujot.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vakarrīt pēc pirmdienas lietavām pirmie rajonā ziemājus kult atsāka zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieka Ērika Putras vadītie vīri. Kombainu tūdaļ ielenca varžu un peļu spārnoto mednieku pulks, bet kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča sprieda, ka šis kūlums vēl pārtikai derēšot.

Kooperatīvā sabiedrība “Durbes grauds” rapšu ievākumu nogādā firmas “Baltic Holding Compani” pārstrādātājiem, bet no turienes, domājot par nākamā gada ražu, ved uz savām noliktavām minerālo mēslojumu.