Lai arī Liepājas pašvaldības finansētajā dzīvnieku patversmē “Lauvas sirds” nav tiesību pieņemt klaiņojošos dzīvniekus no apkārtējiem novadiem, tā šo ierobežojumu pārkāpj humānu iemeslu dēļ. Likumdošana paredz, ka katrai pašvaldībai ir jārūpējas par tajā klaiņojošajiem dzīvniekiem, bet katra to dara, kā nu prot.

“Dzīvnieki no Grobiņas novada mums ir topā,” saka “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere. Pirms nepilna mēneša uz šejieni no Grobiņas atvests astoņus gadus vecs suns Čārlijs. Tā abi saimnieki bija miruši, un tuvinieki nevēlējās uzņemties atbildību par dzīvnieku. No Grobiņas novada nesen “Lauvas sirdī” ievietoti arī divi brālīši taksīši, kurus saimnieki bija piesējuši kādā mājā, kurā paši nemaz nedzīvoja. Kaimiņi kādu laiku tos kopa un baroja, līdz pēdīgi nolēma abus nogādāt patversmē, lai tiem būtu iespēja tikt pie jauniem saimniekiem. Pirms kāda laika uz “Lauvas sirdi” atvesti arī pansionātā “Iļģi” pieklīdušie kaķi. Šie nav vienīgie no Grobiņas puses uz patversmi atvestie dzīvnieki, tādi bijuši arī iepriekš. Tāpat dzīvniekus atved arī no citiem novadiem, piemēram, Nīcas, Durbes. “Mēs jau varētu neņemt, jo Liepājas pašvaldībai nav jāapmaksā citās pašvaldībās klaiņojošo dzīvnieku uzturēšana, bet mēs to darām humānu apsvērumu dēļ,” saka N. Brūdere. “Pirmkārt, ja mēs tos nepaņemtu, visticamāk, daļu no šiem dzīvniekiem nogalinātu – iemidzinātu vai kā citādi. Un, otrkārt, ir arī tā, ka tos vienkārši atved un palaiž Liepājas teritorijā.”

“Jā, jā, tā ir!” saka dzīvnieku patversmes “Liberta” vadītāja Ildze Leimante. Karstākie punkti, kur atstāt dzīvniekus, esot autobusu pieturā Nīcas novada Bernātos un pie enkura uz Liepājas – Grobiņas robežas. Jā, un tad vēl Karostā. Diemžēl aiz rokas neviens nav noķerts – saka abu patversmju vadītājas. Tāpēc  apgalvo: ir pienācis laiks pašvaldībām sakārtot klaiņojošo dzīvnieku aprūpi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” un “Dzīvnieku aizsardzības likumu”.

N. Brūdere piekrīt, ka ir taisnība tiem pašvaldību pārstāvjiem, kuri saka, ka viņu teritorijā klaiņojošo dzīvnieku ir maz, tāpēc neatmaksājas veidot pašiem savu patversmi. Tas nozīmē, ka šīm pašvaldībām varētu būt izdevīgi slēgt līgumu par dzīvnieku aprūpi ar kādu no tuvējām patversmēm. “Lauvas sirds” vadītāja norāda, ka Liepājas pašvaldības finansētajai patversmei nav tiesību slēgt līgumu par maksas pakalpojumu sniegšanu, tāpēc tas jādara citām Liepājā esošajām patversmēm. Savukārt “Libertas” vadītāja saka: “Pie mums nav, kur izvietot suņus, arī kaķu pašlaik ir tik daudz, ka es, pat ļoti gribot, nevaru uzņemt vēl no novadiem.”

Toties līgumu ar novadu pašvaldībām var slēgt Liepājas Kinoloģiskās biedrības Dzīvnieku aizsardzības grupas privātā patversme, kas atrodas Ezermalas ielā 11. “Liepājas pašvaldībai patiešām nav jāapmaksā citās pašvaldībās klaiņojošo dzīvnieku aprūpe,” piekrīt patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. Un piekrīt arī tam, ka pašvaldības pagaidām necenšas aktīvi slēgt sadarbības līgumus. “Mēs paši arī neuzbāžamies, taču, ja kāda pašvaldība vēlas, esam gatavi sadarbībai.”

Šāds līgums pagājušā gada otrajā pusē noslēgts ar Priekules Novada domi. Taču līdz gada beigām no turienes nav atvests neviens klaiņojošs dzīvnieks, toties šogad jau seši – četri kaķi un divi suņi, no kuriem vienam jau atrasti jauni saimnieki. Pašlaik īgums par sadarbību top ar Nīcas Novada domi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30.marta numurā.

#kvards-20160330-08#