Pretēji uzskatam, ka visvērtīgākās ir tās zālītes, kas plūktas līdz Jāņu naktij, zinātāji saka – Latvijā ir pārāk daudzveidīgs ārstniecības augu klāsts, lai to varētu tik vienkārši apgalvot.

Dažādas ārstnieciskās zālītes vislabāk vākt tad, kad tās tikko sākušas ziedēt, stāsta dārznieks un Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības “Meldri E.B.” īpašnieks Eglons Brūns. “Kad zālīte sāk ziedēt, tad tā ir visvairāk pilna ar enerģiju.” Un nebūt nav tā, ka tās visas uzzied līdz Jāņiem. Vēl pēc tam zied tādi daudziem zināmi un par savām ārstnieciskajām īpašībām iecienīti augi kā biškrēsliņi, vērmeles un matiolas, kas īpaši noderīgas, sienot pirtsslotas, apliecina E. Brūns.

Turklāt ne vien zālītes, kas liekamas pirtsslotās, bet arī pašas slotas lieliski iespējams sasiet arī pēc vasaras saulgriežiem, atzīst pirtniece un viesu nama “Kaijas” saimniece Zaiga Kuplā. “Visstingrākās slotiņas, kurām vislabāk lapiņas saturas, ir tieši tās, kas ir sietas vasarā, pēc Jāņiem.” Nereti pat esot tā, ka labas pirtsslotas iespējams sasiet vēl līdz septembrim, stāsta Z. Kuplā. Vienīgi tad, kad bērzu lapas jau sāk dzeltēt, tās vairs nav atzīstamas par pirtsslotām derīgām.

Arī tās zālītes, kas liekamas klāt pirtsslotām, var tikpat labi plūkt arī pēc Jāņiem, kā piemēru “Kaiju” saimniece min dievkociņu, taču arī upenes zariņš derot lieliski.

Marija Leščinska,
“Kurzemes Vārds” 

Šogad pļavās pēc jāņuzālēm nebija tālu jāmeklē – karstais un sausais laiks jūnija sākumā tās bija rautin izrāvis no zemes, bet pēc tam uznākušais vēsums nav ļāvis par ātru izziedēt.