Novembrī zemkopības ministrs uz trīspusēju tikšanos aicinās Latvijā strādājošos ārvalstu lauksaimniekus un pašvaldību pārstāvjus, informē ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.

Septembra vidū ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu tikās Latvijā strādājošie ārvalstu lauksaimnieki, kas nodarbojas ar cūku un labības audzēšanu. Pēc tam viņi ministram iesniedza vēlmju sarakstu, kurā viens no galvenajiem punktiem bija – jāierobežo pašvaldību teikšana jautājumos par lielu investīciju projektu būvniecību, raksta “Latvijas Avīze”.

Tikšanās reizē klāt bija arī Lažas pagastā strādājošo uzņēmumu SIA “Nygaard International” un “Ozolāji cūkaudzētava” pārstāvji. “Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni divdesmit ārvalstu investori, kas te dzīvo, kam šeit ir ģimenes un kas ir integrējušies vietējā sabiedrībā,” stāsta SIA “Nygaard International” direktore Aiga Bārdiņa. “Ministrs ar viņiem runāja tāpat kā ar vietējiem zemniekiem. Noteikumiem taču jābūt visiem vienādiem!” Šā iemesla dēļ runāts par to, kādēļ ārvalstniekiem Latvijā strādāt ir grūtāk, kādēļ identiskās situācijās viņiem sodu uzliek, bet latviešu lauksaimniekus saudzē.

Spriests arī par lauksaimniecības politiku nākotnē, zemes jautājumiem un subsīdijām. Ārvalstu investori ir par to, lai neapstrādātajām zemēm uzliek lielāku nodokli, stāsta A. Bārdiņa. Tas tādēļ, ka gan vietējie, gan ārzemnieku uzņēmumi iegādājas lielas platības, taču tajās neko nedara. Tāda situācija gan vairāk esot novērojama Latgalē.

Tāpat dāņi, briti, vācieši un citu valstu lauksaimnieki esot par to, lai pagarina zemes pirkšanas moratoriju ārzemniekiem. Viņus tas neuztraucot, jo visi izveidojuši SIA, kas platības Latvijā ļauj iegādāties tāpat. “Ja zemi ļaus iegādāties ikvienam ārzemniekam, nāks pircēji no Krievijas,” Rietumeiropas investoru bažas atklāj A. Bārdiņa.

Vēl esot tendence, ka jauni investori no ārvalstīm baidās ienākt Latvijā. Viņus uztraucot nestabilitāte, un arī zemi viņi nevar nopirkt tik viegli kā uzņēmēji, kas šeit jau strādā. Bet esošie ārvalstnieki vēlētos veiksmīgāku sadarbību ar vietējiem lauksaimniekiem un pašvaldību.

Lai šo jautājumu pārrunātu arī ar novadu vadītājiem un uzzinātu viņu nostāju, Zemkopības ministrija novembrī rīkos trīspusēju tikšanos.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”