Ceturtdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atgādina par mīlestību pret dzimteni

Atgādina par mīlestību pret dzimteni
22.04.2007 19:02

0

Atslēgvārdi

Skrīveros dzīvojošā asītnieka Artura Antonija izdotās grāmatas “Ar arklu un zobenu sentēvu kalnainajos līdumos” atvēršanas svētki Priekules pagastā izvērtās par īstu novada vēstures mācībstundu, ko gan apmeklēja galvenokārt pagasta vecākā gadagājuma iedzīvotāji. “Man ļoti žēl, ka te nav jauniešu, kam visvairāk vajadzētu dzirdēt to, ko šodien runājām,” sacīja Priekules Pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna.

Izpilda savu pienākumu

“Tas ir veltījums manai Asītes skolai, jo patiesībā tagad esmu te atgriezies pēc sešdesmit trim gadiem,” sacīja Arturs Antonijs. Viņš priecājas, ka atgriežoties kā ciemakukuli varējis paņemt līdzi savu jauno grāmatu, kas tapusi, atceroties un pārdomājot bijušos laikus, kā arī cienot tos, kas veidojuši novada bagātību, – Asītes cilvēkus. Īpaši dedzīgi viņš sācis strādāt pie grāmatas, lai apliecinātu, ka Asīte nav nekāds tumšs nostūris, kā kāds izteicies.

“Materiālus grāmatai sāku vākt jau septiņdesmitajos gados, bet tad no manis sāka vairīties, baidoties, ka esmu čekists, tāpēc nācās darbu pārtraukt un atgriezties pie tā tikai Latvijas Republikas atjaunošanas laikā. Žēl tikai, ka tad jau daudzu no potenciālajiem stāstītājiem vairs nebija starp dzīvajiem,” sacīja A.Antonijs. Viņš izteica lielu pateicību gan pašvaldībām, kas atbalstījušas grāmatas iznākšanu, gan cilvēkiem, piemēram, Veltai un Visvaldim Rangēm un Sigurdam Spingam, kuri palīdzējuši apkopot materiālus, papildināt tos ar derīgām ziņām un fotogrāfijām.

Zinātņu doktors Arturs Antonijs ir 78 gadus vecs asītnieks, kurš mūža nogali pavada Skrīveros. Viņš dzimis kādreizējā Asītes pagasta Antoniju mājās Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieka Kristapa un Mades ģimenē un ir viens no četriem bērniem. Beidzis Asītes Tautskolu un Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumu, bet pēc armijas izmācījies par agronomu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur vēlāk turpinājis zinātnieka gaitas. A.Antonijam iznākušas 12 grāmatas, kā arī aptuveni 300 rakstu, arī ārzemju izdevumos. 2003.gadā iznākusi viņa pirmā atmiņu grāmata “Zemes saimieku un tēvzemes patriotu kalvē”.

“Es nedrīkstu to paņemt līdzi kapā”

Izrādījās, ka Priekules pagasta ļaudīm netrūkst, ar ko lepoties, jo tepat viņu vidū ir novadnieks Herberts Gūža, kurš apveltīts ar fenomenālu atmiņu un cenšas visu izzināto aprakstīt atmiņu stāstījumos. Tos autors regulāri nodod glabāšanai pagasta bibliotekārei Guntai Kālei. “Es neesmu nekāds rakstnieks, tomēr sapratu, ka nedrīkstu visu to, ko esmu pieredzējis pats un ko atceros no stāstītā, paņemt līdzi kapā,” sacīja H.Gūža. Viņš uzrakstījis unikālu atmiņu pētījumu “Prombūtne” par Sibīrijā piedzīvoto, tāpat tapuši citi darbi. Kaut arī vietējie lasītāji stāstījumus iecienījuši, runājot par iespēju izdot grāmatu, pats autors ir skeptiski noskaņots.

“Agrāk Asītes pagasts bija viens no bagātākajiem un lielākajiem pagastiem, ko okupēja Priekule, Vaiņode un Embūte. Mans skaidrojums ir tāds, ka tas bija iespējams tāpēc, ka šeit nebija liela apdzīvota ciemata kā Bārtā vai Rucavā. Dinsdurbe bija nopostīta līdz kliņķim, un pēc kara cilvēkiem nebija, kur atgriezties,” sacīja H.Gūža, un klātesošie asītnieki viņam piekrita.

Skolēniem piedāvā ekskursiju maršrutus

Gan A.Antonijs, gan H.Gūža turpina apzināt novada vēsturi, un viņiem savus atmiņu stāstījumus, tāpat kā grāmatā pamanītās neprecizitātes, bija gatavi atklāt citi Priekules pagasta iedzīvotāji. Sirmie kungi par to ļoti priecājās, uzsverot, ka tikai visiem kopā iespējams veidot objektīvu vēsturisko ainu. “Šādi atmiņu stāstījumi bibliotēkai ir ļoti noderīgi,” piebilda arī G.Kāle.

“Manā rīcībā nonākusi arī Jūlija Andersona dienasgrāmata, kurā viņš ļoti interesanti aprakstījis savus pārdzīvojumus,” par jaunu materiālu grāmatai stāsta A.Antonijs.

Sanākušie arī vienojās, ka skolēniem par vēsturi nepieciešams stāstīt vairāk, varbūt pat ieviešot skolā jaunu priekšmetu “Novada vēsture”. Viens no veidiem, kā bērniem stāstīt par novadu, ir arī interesanti ekskursiju maršruti. A.Antonijs tādus sagatavojis vairākus – gan ar kājām izejamus, gan ar auto vai velosipēdu izbraucamus. “Tirgus laukums, Zvanu birze, Stervena kapsēta un vietas, kur bijušas nozīmīgas Asītes ēkas – skola un pagastmāja,” par iespējamām pieturas vietām ceļā stāsta maršruta autors. Dodoties uz Embūtes pusi, var apstāties Krievu kalnā, no kura varot saskatīt pat Liepājas ostas ugunis. Tāpat atpūtniekus tagad vilināt vilina dabas takas Embūtē. “1942.gadā kā skolēni devāmies uz Embūti kopā ar savu skolotāju, kas mums itin labi tika līdzi, tādēļ šie attālumi ir gluži pieejami,” spriež A.Antonijs, piesakot līdzi ņemt viņa grāmatu, kas varētu būt kā ceļvedis.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Artura Antonija (centrā) grāmatas atvēršanas svētki izvērtās interesantā sarunā par novada vēsturi, kurā iesaistījās ne tikai Herberts Gūža un Priekules Pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna, bet arī pārējie sanākušie pagasta ļaudis.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz