Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 21. jūnijs

Vārdadiena: Egita, Emīls, Monvīds

Atjaunota Papes pērle  (16)

Atslēgvārdi Dzintarvēji | pape | ēkas atjaunošana | fišereja

Ar Rucavas balto sviestu, rupju maizi, medalu un kvasu sestdien, 8. jūnijā, tika pamieloti pirmie viesi, kas pārkāpa atjaunotās Papes vecās fišerejas slieksni. Nu šeit ir tūrisma informācijas punkts "Dzintarvēji", telpas ekspozīcijām un sarīkojumiem. "Liels prieks, ka tas noticis. Tas pierāda, ka Pape ir nozīmīgs punkts Rucavas novadā. Mēs strādāsim pie tā, lai šeit būtu ko redzēt," svinīgajā atklāšanā teica tūrisma organizators Papē Māris Muitenieks.

"Nav neviena sajūta labāka par padarīta darba sajūtu," pasākuma apmeklētājus uzrunāja Rucavas novada pašvaldības tūrisma organizatore Dace Mieme. "Esam priecīgi jūs uzņemt mūsu "Dzintarvējos", kas tautā zināma kā fišereja. Lai divi vārdi nemulsina, tā ir viena un tā pati vieta."

Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits atklāja, ka par ēkas atjaunošanu domāts jau 1994. gadā, kad viņu ievēlēja par Rucavas pagasta vadītāju: "Sākām skatīties, kas ir tie labie darbi, kurus vajadzētu izdarīt. Tie bija krājsabiedrība, sakārtot fišereju un ostu. Mēs esam zem laimīgas zvaigznes dzimuši, jo ir gan krājsabiedrība, gan ar lepnumu varam teikt, ka fišereja ir sakārtota. Arī tas, kas saistīts ar ostas būvniecību, tiek lēnām virzīts uz finālu." Pašvaldības vadītājs atzīmēja, ka finansējums "Dzintarvējiem" bijis iegūstams jau iepriekš, bet domes deputāti ieceri neatbalstīja. Viņš pateicās šī sasaukuma deputātiem par pozitīvu lēmumu.

Simbolisko ēkas atklāšanas lentīti pārgrieza J. Veits, M. Muitenieks un būvdarbu veicējas SIA "Būvkompānija MBR" valdes loceklis Uldis Valdmanis.

"Beidzot esam atjaunojuši Papes pērli," "Kurzemes Vārdam" uzsvēra Rucavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Raimonda Ābelīte. "Dzintarvējiem" šeit jākļūst par galveno objektu tūrisma un kultūras vēstures saglabāšanā. Plānots, ka šeit varētu notikt pasākumi. "Esam atvērti idejām un ceram, ka nākotnē tās piepildīsies. Ieliksim laiku šai ēkā, kā teica domes priekšsēdētājs. Ir doma to attīstīt ar digitālām lietām, veicināt izglītojošo un kultūrvēsturisko tūrismu, lai jaunā paaudze ne tikai skolas solā, bet arī dabā varētu uzzināt, kā viss kādreiz noticis," teica R. Ābelīte.

Vēsturiskās ēkas atjaunošanas projektu izstrādāja SIA "V projekts". Arhitekts Uldis Vecvagars pastāstīja, ka fišereja daudzus gadus bija bēdīgā stāvoklī. Tā uzcelta 1936. gadā, kad Papes zvejnieki nosprieda, ka viņiem ir grūti vest svaigās zivis ar pajūgiem līdz Liepājai. Viņi nolēma, ka uz vietas nepieciešama zivju sālīšana un apstrāde. "Šeit bija arī ledus pagrabs, kurš nav saglabājies. Pagalmā bija zivju kūpinātava. Zivis ar pajūgiem pieveda no pagalma puses. Ēkas austrumu galā pie Papes kanāla ir bijusī sāls noliktava. Ir saglabājušās divas lielas sāls vannas. Tieši šī daļa bija vissliktākajā stāvoklī, jo sāls ir agresīvs materiāls. Sienas bija saēstas, jau uz izjukšanas robežas. Mēs nemeklējām nekādus sanācijas materiālus, lai paslēptu sāli. Tas sienās ir un joprojām nāk ārā," atklāja projekta autors.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 11.jūnija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (16)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!