“Smird tā, ka nevar paciest! Aizputes centrā pie “Top!” veikala smirdoņa ir īpaši jūtama. Un vējš šo smaku nes no Štakeldangas puses,” pirmdien pēcpusdienā laikrakstam vēstīja kāds sašutis aizputnieks. Zvanītājs nepārprotami norādīja, ka vainīgs ir dāņu uzņēmuma uzbūvētais cūku nobarošanas komplekss Štakeldangā, jo no tā laiku pa laikam uzvēdī neciešama smaka.

Savulaik par to sašutumu pauda arī tūrisma jomā strādājošie, norādot, ka šī nozare Aizputē ir apdraudēta, jo tik liela smirdoņa atbaidīs pat pašus pacietīgākos tūristus.
Par šo informāciju izbrīnīta bija Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra. “Tieši tajā laikā mēs – sakoptāko sētu konkursa komisija – bijām Štakeldangas tuvumā. Nu nejutu nekādu traģisku smaku. Arī mani kolēģi konkursa komisijā – Ilga Skābarde un Uldis Strazds – neko tādu nemanīja. Citādāk tieši šāda konkursa laikā uzreiz kaut ko teiktu,” neziņā ir M.Vētra.
Pirmdien neesot bijusi arī mēslu izvešanas dienas, kad tiešām smirdoņa varētu būt pastiprināta. M.Vētra cūku kompleksa saimniekiem esot stingri piekodinājusi, lai šajās karstajās dienās viņi neveic mēslu izvešanu, un viņi tam piekrituši.
Vēl Vētra norādīja, ka cilvēkiem ir atšķirīgs smaku paciešanas slieksnis. Dažam jau tikko jaušams nepatīkams aromāts rada diskomforta sajūtu. “Nu esam mēs pagasts, kurā audzē cūkas. Un ferma ir ferma. Laiku pa laikam būs kāda smaka. Ar to ir jārēķinās. Es jau arī nebūtu pret, ja Lažas pagastā cūku fermu vietā uzņēmēji izveidotu, piemēram, upeņu plantācijas. Bez tam – aizputnieki ir pikti, ka viņiem gaisu maitā ārzemnieki. Bet, kad ieskatījos dokumentos, atklāju interesantu faktu – lielākā daļa no zemes īpašniekiem, kas zemi pārdeva dāņiem, ir tieši aizputnieki. Un neticu, ka viņi nezināja, kādām vajadzībām dāņi šo zemi pērk,” piebilda Māra Vētra.
Liepājas Reģionālās vides pārvaldes priekšnieks Leonīds Zeļenskis pastāstīja, ka šobrīd nav neviena oficiāla iesnieguma, kurā būtu paustas pretenzijas pret kādu no cūku nobarošanas kompleksa Lažas pagastā. Tādi esot bijuši pirms diviem gadiem. “Mēs turp aizbraucām, tikāmies ar uzņēmumu saimniekiem un pārrunājām situāciju. Noskaidrojām, ka vircas smakošanu iespējams regulēt, variējot ar barību, kas tiek dota dzīvniekiem. Acīmredzot, tas tika darīts,” sacīja L. Zeļenskis. Tai pat laikā viņš atzīst, ka pilnīgi novērst smaku no dzīvnieku fermām nav iespējams. “Neviens nav izgudrojis barību, pēc kuras uzņemšanas un pārstrādes organismā vārda tiešā nozīmē nepaliek ne smakas. Aplams ir uzskats, ka, lūk, ārzemnieki brauc uz Latviju, lai varētu izvairīties no stingrām veterinārās higiēnas prasībām savā dzimtenē. Esmu bijis vairākās Eiropas valstīs, un varu droši secināt, ka tieši tādas pašas problēmas pastāv gan Zviedrijā, gan Dānijā un citur,” apgalvo L. Zeļenskis. Viņš uzskata, ka viena kontrolējošā institūcija neko nespēs mainīt. “Problēma ir jārisina pavisam citā līmenī. Manuprāt, ļoti pareizi būtu, ja Aizputes pilsētas dome sarīkotu apaļā galda diskusiju, kurā piedalītos visu ieienteresēti pušu pārstāvji. Tikai tā būtu iespējams panākt zināmu rezultātu. Citādi mēs, protams, reaģētu uz iedzīvotāju ziņojumu, veiktu izmeklēšanu un sodītu vainīgo. Bet tas diez vai atrisinātu problēmu kopumā,” piebilda L. Zeļenskis.