Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 20. augusts

+18°C
Vējš: R 4.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Bernhards, Boriss

Atklāj Kronvalda un Krūkļa dzimtas koku

Atslēgvārdi krotes bibliotēka |

Dzimtas koka atklāšanas pasākumu vadīja Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause (pa kreisi) un bijusī bibliotēkas vadītāja Ausma Klaka (pa labi). Savu redzējumu par pieredzēto pētot Alfrēdu Krūkli sanākušajiem pauda arī Aija Jansone.

Krotes bibliotēkā svinīgā, bet ļoti sirsnīgā atmosfērā atklāts valodnieka Ata Kronvalda un dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzimtas koks. Skanēja dziesmas un pateicības vārdi tiem, kas līdzējuši īstenot ideju par dzimtas koka izveidi.

Dzimtas kokā abiem ievērojamajiem novadniekiem ir kopīgi senči – Alfrēda Krūkļa vecmāmiņa ir Ata Kronvalda māsa. Veidotais dzimtas koka sienas dekors ir A. Krūkļa dēla Aivara Krūkļa un mazdēla Mārtiņa Krūkļa dāvinājums Krotes bibliotēkai.

Dzimtas koka izpētes darbus veikusi Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause kopā ar kolēģi, iepriekšējo bibliotēkas vadītāju Ausmu Klaku. Lūgta pastāstīt par dzimtas koka tapšanu, L. Vēkause teic, ka idejas autore ir viņas kolēģe Ausma Klaka. "Tā bija viņas ideja, ka vajadzētu papētīt, vai abi slavenie novadnieki nav no viena dzimtas zara. Viņa uzsāka pētīt. Es vienkārši to paturpināju. Bija interesanti, jo daudzi pavedieni nebija atrisināti, un man šķita, ka tas izpētes darbs kādam jādara. Man tas patika un pat aizrāva," dalās L. Vēkause.

Veicot izpēti, atklājies, ka 18. gadsimta vidū ir dzimis senākais zināmais Kronvaldu dzimtas aizsācējs, saukts par Miku Jāni. Viņš, tāpat kā A. Kronvalds, visticamāk, arī dzimis "Lejasmiķos". "Ir zināms, ka Miku Jāņa dēls  bijis pagasta vecākais," stāsta bibliotēkas vadītāja.

Vaicāta, kur meklējusi ziņas par A. Kronvalda radiem, L. Vēkause stāsta, ka pētījusi kapu plākšņu uzrakstus, daudz uziets arī internetā un periodikā. "Interesanti bija tas, ka, sākot ar Kronvaldu, katrā paaudzē bija vismaz viens skolotājs," par spilgtāko atklājumu teic dzimtas koka veidotāja.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 15. oktobra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.


  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!