Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts sarīkojums, uz kuru bija sapulcināti arī skolasbērni, šonedēļ notika Vaiņodē. Muzeja vadītāja Alda Prūse pastāstīja, ka vēstures liecību glabātuvē iekārtota arī jauna ekspozīcija, kas vēsta par represēto cilvēku likteņiem. Ekspozīcijā aplūkojama Gulaga nometņu karte, kurā atzīmētas nometinājuma vietas – cietumi, psihiatriskās slimnīcas un lēģeri, kur mitinājušies latvieši, lietuvieši, igauņi un citu tautību cilvēki.

Pavisam tādu vietu bijis vairāk nekā tūkstotis.

“Iedziļinoties pagātnes netaisnīgajos notikumos, atklājas aizvien jauni un jauni fakti,” sacīja muzeja vadītāja. Viņa piebilda, ka nesen izdevies uzzināt par bijušā leģionāra un skolotāja Arvīda Kļavas smago likteni. Sibīrijas izsūtījumā viņš bijis spiests strādāt 90 metru dziļās ogļu šahtās. Neraugoties uz to, represētajam izdevies palikt dzīvam, un savu mūža nogali viņš pavada Vaiņodē. Nez kāpēc līdz šim šis cilvēks neesot ietverts pat rajona represēto personu sarakstā. Tuvākajā laikā A.Prūse gatavojas A.Kļavu apciemot, lai noklausītos un saglabātu vēsturei viņa dzīvesstāstu.

Ekspozīcijā atrodami materiāli arī par četriem citiem represijās cietušajiem vaiņodniekiem. Tie ir Valdis Bumbieris, Aina Krūmiņa, Alla Štankūna un Irina Sviķe. Tāpat savāktas liecības par tiem pagasta pašvaldības darbiniekiem, kuriem pret savu gribu nācies mērot trimdinieka smago pārbaudījumu ceļu. Pavisam 1941.gadā un 1949.gadā tāds liktenis piemeklējis astoņus cilvēkus, bet diviem no viņiem izsūtījumā bijis jādodas divreiz.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”