Atminoties pagātni, domā par nākotni
Krotes parkā uz piemiņas brīdi komunistiskā režīma upuriem vakar pulcējās gan tie krotenieki, kas pārdzīvojuši deportācijas un atgriezušies, gan skolēni, kuriem par Sibīrijas šausmām stāstījuši vecāki un vecvecāki.
“Esmu ārkārtīgi priecīga, ka piedalās arī jaunieši,” saka 1949. gadā izsūtītā Lidija Štāle no Bunkas pagasta. Lai gan pašas mūžs ir bijis grūtību pilns, viņa aicina jauniešus nepalikt malā. Latvijā ir tik daudz tukšu māju un neapsaimniekotu zemju. “Jauniešiem nevajag bāzt galvu smiltīs un braukt prom, bet gan palikt un celt, tas viss tagad uz viņu pleciem,” uzskata sirmā kundze. Tieši L. Štāle ir viena no tiem izsūtītajiem, kas 1989. gadā sākusi veidot piemiņas kustību, glabājusi un krājusi daudzus materiālus par latviešu Sibīrijā piedzīvoto.
Ar gaišu skatu nākotnē raugās arī 1941. gada deportācijās Latviju atstājusī Aija Ieveniece: “Tie, kas aizgājuši, lai skatās no mākonīša. Jauniešiem vajag daudz mācīties, valoda ir jāmācās. Ja zināsi valodu, varēsi daudz panākt.”
Krotes skolēni deportāciju piemiņas pasākumos piedalās vai ik gadu. Šoreiz Andreja Eglīša dzejoļa “Dievs, Tava zeme deg!” deklamēšana bija uzticēta pamatskolniekam Kristapam Norenbergam. Arī viņa ģimenes locekļi tikuši izsūtīti uz Sibīriju, un puiša vectēvs tur dzimis.
Egona Zīverta foto
Krotes skolēni piemiņas pasākumā piedalās gandrīz katru gadu. 1949. gadā izsūtītie Bunkas pagasta iedzīvotāji par to pauž neviltotu prieku.
Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 24. marta numurā.
#kvards-20120324-06#