Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 15. septembris

Vārdadiena: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra

Atpūtas pasākums "Ma-Dara" Ziemupē raisīja balsis pie jūras  (7)

Atslēgvārdi ma-DARA | ziemupe | ziemupīte | atpūtas pasākums

Jau astoto reizi Ziemupes jūrmalā notika atpūtas pasākums "Ma-Dara", kuru rīko biedrība "Ziemupīte". Šī gada vadmotīvs bija "Ceļš". "Tā ir vieta un laiks, kur satiekas pagātne un tagadne, radot ko paliekošu un veicinot jaunradi, atklājot sevī prasmes, kuras pirms tam neesam apzinājušies," pasākuma būtību raksturo tā rīkotāji.

"Kurš cits darīs un ietekmēs to, kas ir mums apkārt?" "Ma-Daras" nosaukumā iekļauto vārdu "dara" skaidro biedrības pārstāve Daina Vanaga. Arī šogad darbošanos bija daudz, jo izzinošajā "Ma-Darā" un "Prasmju mītavā" bija klāt gan ilggadēji dalībnieki, piemēram, "Embūtes garšaugi", dzintaru sējēja Ilze Vainovska, tāšu meistari Madara un Kristaps Zvirbuļi, gan arī jaunpienācēji. Šoreiz etnomūziķe Igeta Gaiķe darbnīcā "Pacel balsi līdz debesīm" iedvesmoja dziedāt tautasdziesmas, Diāna Baumane stāstīja par dzimtas koku veidošanu, grafoloģe Anita Millere atšifrēja raksturus pēc rokraksta un biedrība "ISA-AKK" (Internacionāli un sabiedriski aktīvo – arboristu, koku kopēju biedrība) deva padomus, kā rūpēties par dzīvo dabu.

Starp "Ma-Daras" ieskandinātājiem bija tāli ciemiņi – folkloras dziesmu un deju grupa "Svātra" no Daugavpils. "Katrs latgalietis vienmēr ir sapņojis pabūt pie jūras," teica vadītāja Sarmīte Teivāne. "Kad esi šeit kopā ar saviem dziesmu un deju draugiem, tad tas ir pavisam cits spēks un cita enerģija. Izmēģinām, kā mūsu dziesmas skan, kad sajaucas ar vēja un viļņu šalkām. Latgaliešiem ir daudz dziesmu, kas prasa palaist balsi, un tās pie jūras skan brīnišķīgi."

Igeta Gaiķe savā darbnīcā stāstīja, ka latviešu tautasdziesmas esot ierasts skaitīt, taču mūsu dainas esot radītas kā dziesmu teksti, nevis dzejoļi: "Katru no tām var pielāgot dziedāt jebkurai melodijai, kuru protat. Nevajag domāt, ka es jau nevaru nodziedāt tā, kā cits dara, vajag dziedāt savā tembrā, jo bagātība ir dažādībā. Savu balsi var raisīt vaļā caur darbību, caur klausīšanos un sadzirdēšanu."

Pirmo reizi "Ma-Darā" bija tukumniece D. Baumane, kura ar dabu un laukiem esot saistīta kopš mazotnes. Viņai esot divi "dārgi hobiji" – dzimtas pētniecība un pirtniecība. Improvizētu sauso pērienu varēja saņemt pasākuma apmeklētāji. "Mana dzimta ir saistīta ar Liepāju. Tā ir dzimtas leģenda – ir dakteris Kaire un mums ir Kairis, kas esot nākuši no Žagares Lietuvā. Stāsts ir jārisina," stāstīja Diāna. Par savu dzimtu viņai pavēstījusi vecmamma. Meklējot saknes, atklājies, ka D. Baumanei tās ir no Lietuvas, Francijas, Vācijas, Krievijas un Itālijas. Ir bijuši divi dzimtas saieti. Tikko bija otrais ar 130 cilvēkiem.

Kristaps Zvirbulis, kas pārstāv tāšu darinājumu zīmolu "BirchBirds", pērn izlaidis "Ma-Daru", jo piedzimis dēls. "Esmu tāsiķa amata meistars. Mūsu darbnīca Līgatnē ir vienīgā šāda līmeņa darbnīca Latvijā ar tik plašu klāstu. Darbnīca ir manam onkulim un tantei, strādājam arī mēs ar sievu," viņš pastāstīja. Bērzu tāsis ņem cirsmās vai gateros, kokam jābūt zaļam vai nesen cirstam, lai tāss nāktu nost. Tāšu cibas, grozi, rotaļlietas un pat rotas esot ļoti pieprasītas.

Kā ierasts, "Tējnīcā" skanēja dzeja, dziesmas un mūzika. Vakarā ar folkloras kopu dziedājumu visi pavadīja jūrā sauli, iekūra uguni un turpināja baudīt mūziku. Biedrība "Ziemupīte" jau ieplānojusi nākamā gada "Ma-Daru", kuras vadmotīvs būs "Putns".

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!