50 Liepājas rajona zemnieku un piemājas saimniecības – tik plašs ir individuālā komersanta uzņēmuma “I. Balodes birojs” klientu loks, neraugoties uz to, ka uzņēmums dibināts tikai pagājušajā gadā. Bijusī vērgalniece un Lauksaimniecības konsultāciju biroja ekonomiste Ingūna Balode ir atradusi jaunu vietu biznesā un piedāvā lauksaimniekiem grāmatvedības pakalpojumus, kā arī projektu izstrādi Eiropas Savienības naudas saņemšanai.

“Savu uzņēmumu nodibināju tikai pagājušā gada aprīlī. Līdz tam es uzkrāju pieredzi dažādās vietās,” stāsta I.Balode. 2001.gadā viņa Lauksaimniecības konsultāciju birojā sāka strādāt par ekonomikas speciālisti. Pēc trīs gadu darba viņa kopā ar citiem domubiedriem izveidoja uzņēmumu “Projektu palīgs”. “No konsultāciju biroja es aizgāju tikai atalgojuma dēļ. Ja maksātu vairāk, es diez vai būtu aizgājusi prom, jo tā man bija ļoti laba skola. Ne mirkli nenožēloju, ka tur sāku strādāt,” uzsver I.Balode.
Ilgstoša uzņēmējdarbība ar firmu “Projektu palīgs” gan neiznāca, un šobrīd tas jau ir mainījis darbības profilu. I.Balode kādu brīdi neoficiāli konsultējusi lauksaimniekus, kuri paši pie viņas vērsušies pēc padoma. “Tad atkal situāciju sāku pārdomāt. Lauku ļaudis ir ļoti aizņemti, un viņiem nav laika rakņāties pa burtu un  ciparu kalniem. Redzēju, ka pieprasījums ir, tāpēc nolēmu dibināt savu uzņēmumu.”
I.Balode sāka strādāt ar 10 klientiem, un nu jau klientu loks ir pieckāršojies, tāpēc arī pieņemtas darbā vēl divas profesionālas grāmatvedes – Vilma Kraule un Irina Zvirbule. “I.Balodes biroja” klientu vidū ir tādas pazīstamas saimniecības kā akciju sabiedrībai “Saldus labība” piederošā ferma “Nīcas rukši”, Ulda Iņņa zemnieku saimniecība “Pauguri” Priekules pagastā, Ludviga Jerumaņa “Birztalas” Vecpils pagastā, Zentas Fremas “Sieciņi” Nīcas pagastā u.c.
“Pieprasījums rada piedāvājumu. Zemniekiem pašiem pietiek ko darīt, atsevišķas grāmatvedes algošana izmaksā dārgi, tāpēc viņiem ir ērtāk noslēgt līgumu ar uzņēmumu, kas to visu paveic. Viņi tikai atnes savus dokumentus – čekus, ieņēmumu – izdevumu žurnālus – un zina, ka tas tiks sakārtots un iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā,” norāda I.Balode. Tieši tāpat ir ar projektu sagatavošanu Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta programmām. I.Balode apgalvo, ka līdz šim neviens viņas birojā izstrādātais lauksaimniecības attīstības projekts neesot noraidīts.
Savdabīgi, ka “I.Balodes birojam” gandrīz neesot konkurences. Viņa smejot stāsta, ka nopietnākais konkurents esot viņas bijusī darba vieta – Lauksaimniecības konsultāciju birojs, kuram palīdzības sniegšanas funkcijas ir deleģējusi valsts. Bet privātās struktūras šajā ziņā neesot aktīvas. “Grāmatvežu Liepājā, protams, ir daudz. Taču lielākā daļa no viņiem ir specializējusies uz tirdzniecības uzņēmumiem. Par to pārliecinājos, kad meklēju darbinieces. Līdz ko pateicu, ka darbības joma ir specifiska, kas saistīta ar lauksaimniecības produktu ražošanu, daudzi atteicās,” atceras I.Balode. Savukārt attiecībā uz pašiem lauksaimniekiem viņa novērojusi, ka kūtrumu viņiem pārmest nevar. “Kas vēlās kaut ko iegūt, tas meklē, kā to dabūt. Un lielākā daļa no viņiem arī sasniedz pozitīvu rezultātu. Bez tam, ja pirms dažiem gadiem cilvēki baidījās un neticēja Eiropas naudai, tad tagad jau viņi paši kāri tver informāciju par potenciālajām investīcijām un cenšas tās iegūt,” piebilda I.Balode.