Vakar Liepājā uz 2006.gada darbības izvērtējuma semināru bija sapulcējušās rajona bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētājas, kas, pateicoties Liepājas Rajona padomes finansiālajam atbalstam, jau otro gadu regulāri tiekas mācību un pieredzes apmaiņas semināros. Liepājas rajona Izglītības pārvaldes Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Pārsla Ivanova ar gandarījumu pastāstīja, ka šogad kāda aktivitāte bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētājām notikusi gandrīz katru mēnesi.

Janvārī rajona pašvaldību pārstāves tikās ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas speciālisti L.Bergmani, februārī notika seminārs par jaunāko likumdošanā, ko vadīja Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja L.Rieksta-Riekstiņa, martā notikusi bāriņtiesu desmit gadu jubilejai veltītā konference, aprīlī par profesionālo izdegšanu stāstījusi psihoterapeite A.Poiša, jūnijā bijis liels izbraukuma seminārs uz Salacgrīvu, kur iepazīts komandas darbs. Septembrī par bāriņtiesu kompetenci runāja zvērināta notāre L.Medvedeva, oktobrī psiholoģe A.Trumpika pievērsusies darbam ar bērnu un ģimeni, bet novembrī notika saruna par pieredzes apmaiņas braucienu uz Franciju un ar speciālistiem runāja Bērnu tiesības aizsardzības inspektore I.Dobele.

Augustā detalizēti apspriests jaunais likums par bāriņtiesām, kas stājas spēkā no 2007.gada 1.janvāra. “Nākamgad mums vairs nebūs pagasttiesu, visas sauksies vienā vārdā bāriņtiesas,” skaidro P.Ivanova. Taču ne jau šīs izmaiņas likumā ir svarīgākās. Grobiņas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Bērziņa stāsta, ka svarīgākās izmaiņas ir lielāka atbildība, kas būs uzticēta bāriņtiesām. “Saprotiet, situācijas ir aizvien sarežģītākas, aizvien grūtāk atrast vecākus, kas kaut kur bezatbildīgi pametuši savus bērnus, tāpat viena lieta jāskata vairākkārt,” viņa skaidro. Vērgales Pagasttiesas priekšsēdētāja Velta Vaškus un Sakas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Baiba Blaubārde kolēģei pievienojas, sakot, ka jaunais likums tomēr mazliet sakārtos dažādas lietas juridiski, taču diez vai samazinās darba apjomu. “Iepriekš mēs varējām risināt arī sociālas problēmas, taču tagad viss ielikts stingrākos likuma rāmjos,” viņas saka. Tāpēc šogad daudzviet bāriņtiesu speciālisti kārtojuši vecās lietas, lai vieglāk atrast pazudušos vecākus, lai juridiski viss būtu nokārtots.

Arī Aizputes Bāriņtiesas priekšsēdētāja Lāsma Ūdre uzsver, ka no bāriņtiesām daudz vairāk tiek prasīts, lai gan praktiski jau darbs nemainoties – jāprot atrast brīvais laiks un apciemot ģimenes gan vēlu vakaros, gan brīvdienās. “Bāriņtiesās strādā cilvēki, kas laiku neskaita,” viņa norāda. Savā darbā L.Ūdre, kas amatā ir visai nesen, cenšas rosināt ģimenes darboties, palīdz tikt vaļā no “nelabvēlīgo statusa”. “Šiem cilvēkiem jau tāpat ir zināms negatīvs zīmogs uzlikts, tāpēc daudzi pat necenšas mainīties, taču, ja to izdodas panākt, ir arī uzlabojumi,” saka L.Ūdre. Viņa sev un kolēģiem novēl mazāk darba, taču pati arī piebilst, ka šis sapnis ir visai nereāls.

Arī P.Ivanova, atskatoties uz aizvadīto gadu un domājot par nākamo, noteic, ka bāriņtiesām vajadzēs pārdzīvot dažādas formālas izmaiņas, taču ikdienas darbā lielu pārmaiņu nebūs – būs bērni un viņu vecāki, kam vajadzēs palīdzēt gan tikt galā ar ikdienas likstām, gan lielākām problēmām. “Ļoti liela nozīme te būs tieši labai sadarbībai starp pašvaldības darbiniekiem, dažādām institūcijām un bāriņtiesām,” saka P.Ivanova. Taču norāda, ka bāriņtiesu priekšsēdētājas turpinās regulāri izglītoties un gan jau pratīs ar visu tikt galā.