Aizvakar daudzu rajona graudkopēju ceļi veda uz Vērgales pagastu, kur labi sakoptajā Ainara Viguļa zemnieku saimniecībā “Sproģi” notika Lauku dienas sarīkojums. Bija interesanti gan zemkopjiem, gan zinātniekiem, kuri vēroja un sprieda, kā atšķirīgi ārpussakņu mēslojuma veidi spēj ietekmēt vasaras kviešu šķirnes “Opatka” sējumu attīstību. Demonstrācijās piedalījās Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūta zinātniece Solveiga Maļecka un pētnieks Aivars Jermušs no Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūras “Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts”.

Graudkopībā situācija nav viegla

Šādi izmēģinājumi zemnieku saimniecībā “Sproģi” notiek jau otro gadu. Projekta vadītāja ir Dienvidkurzemes Lauku attīstības biroja augkopības speciāliste Vita Cielava, kas, strādā Stendes institūta zinātnieces S.Maļeckas vadībā un vienojusies ar A.Viguli par hektāru liela parauglauka ierīkošanu. Labības sējumu piebarošana caur lapām nav nekas neparasts, tomēr tās ietekme uz augiem joprojām nav pilnā mērā apzināta. Izmantot šo augu mēslošanas paņēmienu, vienlaikus brīdinot neaizrauties un izmantot papildmēslojumu, kolēģus daudzkārt mudinājis zemnieku saimniecības “Gausēni” īpašnieks un pazīstamais sēklaudzētājs Jānis Cielava, kurš veicis sēju arī demonstrējumu lauciņos. No saviem vārdiem viņš neatteicās arī šogad.

Raksturojot pašreizējo situāciju graudkopības nozarē, “Gausēnu” saimnieks teica, ka tā izskatoties visai smaga. No ziemājiem neko lielu šoruden sagaidīt nevarot tāpēc, ka tie ir iesēti nelielos daudzumos, jo pērnajā rudenī zeme bija tā piemirkusi, ka to nevarēja izdarīt. Un arī vasarāji, jo īpaši mieži, Latvijā šovasar neesot padevušies. Tā tas vērojams ne tikai mūsu pusē, bet arī citur. Tikai atsevišķās vietās tie izskatoties cerīgāk. Tomēr Rietumeiropas valstīs miežu sējumi padevušies lieliski. Tur tie solot bagātu birumu, tāpēc sagaidāms, ka graudu cenas nebūs nekādas augstās. Līdz ar to grūti būšot atpelnīt par minerālmēsliem izdotos līdzekļus. Turklāt jāņem vērā, ka to cenu kāpums joprojām nav apstājies.

Eksperimenti traucē darba ritmam

Kopēja platība sadalīta piecos lauciņos, ko 26.aprīlī apsēja ar vasaras kviešiem. Priekšaugs visos lauciņos bija zālāji. Izsējas norma uz hektāru visos lauciņos bija vienāda – 250 kilogramu graudu uz hektāra. Neatšķīrās arī pamatmēslojuma devas un augu aizsardzības līdzekļu pielietojums. Hektāra platībā iestrādāti 300 kilogramu “NPK 5-20-20”, bet papildmēslojumā – 350 kilogramu kalcija amonija nitrāta. Taču jau vēlāk katrs no lauciņiem saņēma atšķirīgu mēslojuma devu. Pirmajā pielietoja “Ekolist” graudiem, otrajā – “Combitop” graudiem plus karbamīdu, trešajā – “Mikro” graudiem, bet ceturtajā – “Folicare 18-18-18” graudiem. Piekto lauciņu atstāja kontrolei. Tagad, kad labība savārpojusi un zied, jau iespējams spriest, kā ārpussakņu mēslojums ietekmējis kviešu attīstību. Ar aci gan lielu atšķirību pamanīt nevar. Tomēr agronomiem ir savi vērtējuma kritēriji, un viņi teica, ka rezultāti jo spilgti atklāšoties rudenī, kad kuls ražu.

Ainars Vigulis nenoliedza, ka piedalīties eksperimentā esot pierunāts un to izdarīt pētniekiem nenākoties viegli, jo katram zemkopim izstrāds savs darba ritms, bet ikviens jauninājums to vairāk vai mazāk izjauc. Mēslošanu un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu nav iespējams veikt jebkurā laikā, vislabāk to darīt, kad nav vēja, taču jūras tuvumā tādu laiku notvert neesot nemaz tik vienkārši. Viņš esot piekritis darboties tāpēc, ka domājis – otrajā gadā strādāt būs vienkāršāk. Tomēr daba parādījusi, ka tai arsenālā ir katrreiz savi niķi, tādēļ viegli neesot klājies. Viņa plānus galvenokārt izjaucis ieilgušais sausums, kas vilkās trīs nedēļas un tieši tad, kad labībai vajadzējis dot slāpekli. Šajos apstākļos lapu mēslojums izrādījies vienīgais glābiņš. Labi, ka tas laikus bijis atvests uz saimniecību un sagatavots. “Glābu situāciju, cik spēju, lai viss būtu, kā nākas,” teica zemkopis.

Vai laukakmeņi aug?

Vasaras kviešu demonstrējumu lauciņus ļoti rūpīgi apstaigāja un apskatīja A.Jermušs. “Kurzemes Vārdam” pētnieks no Skrīveriem pastāstīja, ka iespaids esot lielisks. Savā darba vietā arī viņš veicot izmēģinājumus ar vasaras kviešiem, taču to šķirne esot cita, proti, “Vinjets” un arī lauciņiem platības atvēlētas krietni vien mazākas – tikai 45 kvadrātmetri katram. Turklāt sausums Skrīveru pusē bijis vēl ilgāks, tā sekas jūtamākas. Tāpat kā “Sproģu” saimnieks, arī Skrīveru pētnieki kūlumu realizējot un, kā uzsvēra S.Maļecka, izmēģinājumus un demonstrējumus, kur tiek pārbaudīta konkrētu preparātu iedarbība uz konkrētu laukaugu šķirni, nevajadzētu jaukt ar sēklkopību, jo katrai no šīm darbībām ir savi mērķi.

Demonstrējumu dalībnieki bija vienisprātis, ka pašlaik sējumi izskatās kā bilde. Lai tā tiešām būtu, projekta dalībnieki bija centušies, rūpīgi appļaujot ne tikai izmēģinājumu lauciņus, bet arī visu pārējo druvu apmalas, iztīrot novadgrāvjus. “Sproģu” saimnieks viesus uzņēma laukumā, kur pirms tam bija glabājušies no laukiem novāktie akmeņi. Pirms demonstrējumiem tos izdevies atdot kādai firmai apmaiņā pret būvmateriāliem. Taču nez vai nākotnē šī vieta palikšot tukša, jo augsne, to apstrādājot, pamazām nosēžas un lemeši izceļ no zemes aizvien jaunus granīta pelēčus.

Daži zemkopji pat sakot, ka akmeņi aug. “Ar to ir jārēķinās, ja vēlas strādāt,” sacīja A. Vigulis.  Īpaši daudz rūpju prasot nomā paņemtās platības. Tās nav gadiem koptas un ir aizaugušas. Kaut arī ieguldīt līdzekļus šādu zemju sakārtošanā nav tik izdevīgi, jo saimnieks tās var paprasīt atpakaļ, strādāt tomēr esot ērtāk, ja viss ir sakārtots. Un arī tehnika, kas maksā dārgi, tad kalpo ilgāk un nelūst. A.Vigulis pastāstīja, ka “Sproģos” galvenokārt nodarbojas ar graudkopību, audzējot arī nedaudz gaļas lopu, kā arī zemenes tirgum. To platības gan, redzot, ka pieprasījums nav liels, esot samazinājis. Taču tieši šovasar izrādījies, ka ogu pievedums no Polijas samazinājies, un zemenēm tirgū atkal pieturas cena.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ar izmēģinājumu rezultātiem demonstrējumu dalībniekus iepazīstina projekta vadītāja Vita Cielava un pētnieks Aivars Jermušs (no kreisās) no Skrīveriem.

Zinātniecei Solveigai Maļeckai un augkopības praktiķim Jānim Cielavam ir daudz pārrunājama.