Jelgavas rajona Staļģenes dārzos jau ceturto dienu rosās īpašos aizsargtērpos ģērbušies vīri, kuri izzāģē, izcērt un sadedzina Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu iezīmētās ābeles, bumbieres, pīlādžus, cidonijas un smilkšērkšķus, ko skārusi bakteriālā iedega. Tādējādi veic aizsardzības pasākumus, lai pagaidām nenoskaidrotā veidā ievazātā slimība neizplatītos tālāk. Skats ir šausminošs – to gandrīz katru vakaru iespējams redzēt   televīzijā. Dažam kokam augļu pilni zari, bet gardumus, kam pēc dažām nedēļām vajadzēja nonākt galda, tagad kāri apēd liesmas. Valsts augu aizsardzības dienests ap Staļģeni izsludinājis  karantīnas zonu.

Kilometra rādiusā iznīcinās inficētos kokus un krūmus, bet celmus apstrādās ar dezinficējošu līdzekli, lai slimība neizplatītos tālāk. Vēl trīs kilometru rādiusā izsludināta buferzona, kurā veiks pastiprinātas pārbaudes un uzraudzību. Audzētāji tiek mierināti, skaidrojot, ka vizuāli veselos kokus pagaidām atstāj augam. Tos tikai turpināšot novērot.

Pa to laiku aģentūra LETA jau ziņoja, ka pirms divām dienām bakteriālā iedega atklāta arī kādā saimniecībā Tērvetes pusē Dobeles rajonā. Lietpratēji nekavējoties devušies turp, lai novērtētu apstākļus un nosacītu fitosanitāros pasākumus. Viņi pauduši, ka Lietuvas robežai tuvajos novados stādus augļu dārziem iedzīvotāji bieži vien dodas iegādāties uz kaimiņvalsti, kur tie ir lētāki. Taču tur jau 2005.gadā 18 vietās konstatēti bakteriālās iedegas infekcijas perēkļi un veikti līdzīgi pasākumi kā Staļģenē.

Liepājas rajonā bakteriālās iedegas pazīmes nevienā dārzā nav manītas. Vakar Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas augļkopības nozares konsultants Jānis Pakalns apstaigājis savus augļu kokus zemnieku saimniecībā “Sproģi” Durbes novadā un apmeklējis kāda Durbes iedzīvotāja dārzu. Viņa uzmanību bija piesaistījis kāds strauji nokalstošs koks. Tomēr izrādījies, ka vaina ir citur. Koks šoreiz cietis no pārmēslošanas un pārāk liela mitruma.

Tomēr augļkopības nozares konsultants nevarot sacīt, ka mūspuses dārzos trūkst kaišu. Ābelēs šur tur novērojams kraupis, bumbierēs – kadiķa rūsa, skābos ķiršus apsēdusi ļaunā lapbire. Jaunajos nosacījumos bioloģiskajiem lauksaimniekiem pat teikts, ka skābos ķiršus nedrīkst stādīt blakus vairākās rindās, bet starp tām jāveido citu augļu koku rindas.

Slimības jau pamanījuši Augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri lielākos bioloģisko lauksaimnieku augļu dārzus rajonā apskatījuši jūnijā. Viņi ciemojušies arī pie Eglona Brūna Otaņķu pagasta “Meldros”. “Ja mūspusē būtu konstatētas bakteriālās iedegas pazīmes, es par to katrā ziņā būtu informēts,” sacīja J.Pakalns.

Tomēr, dzirdot nomierinošās ziņas, dārzu īpašnieki un mazdārziņu apsaimniekotāji nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā. Slimībai jāpievērš saasināta uzmanība un jābūt kompetentiem. Ar televīzijā katru vakaru parādīto nokaltušo zaru un šausmināšanos esot daudz par maz. Bakteriālajai iedegai piemīt raksturīgas pazīmes, kas ļauj to nesajaukt ar citām sērgām. Visraksturīgākās, pēc J.Pakalna domām, ir ķīļveidīgās plaisas uz dzinumiem. Mitrā laikā tās sulojot un izdalot pienbaltu šķidrumu. Svarīgi ir zināt, ka ar bakteriālo iedegu slimo ābeles, bumbieres, cidonijas, pīlādži un smilkšērkšķi, bet plūmēm un ķiršiem tā nav kaitīga. Arī cilvēkiem šī slimība nav bīstama.

Vakar valdība lēma par kompensācijām, ko saņems slimības skarto un nocirsto augļu koku īpašnieki. Atbalsta apjoms noteikts saskaņā ar Augļkopēju asociācijas izstrādātajiem priekšlikumiem.

Jānis Pakalns apgalvo, ka Liepājas rajona dārzus bakteriālā iedega nav sasniegusi, taču tas nenozīmē, ka augļkopji var būt mierīgi.