Baltais stārķis nolēmis pārziemot Vaiņodē
Baltie stārķi uz siltajām zemēm aizceļo jau augusta beigās vai septembra sākumā, taču kāds no putniem aizķēries Vaiņodē un vēl oktobrī dzīvojas pa ciema centru. “Reizes četras esmu redzējusi pie skolas, kur putns sagaida bērnus un skolotājus, pielaižoties diezgan tuvu klāt,” stāsta vaiņodniece Ineta Zveja. Daudziem putns līdzējis kartupeļus vākt, esot diezgan sabiedrisks.
#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Ineta stārķi pamanījusi un nofotografējusi uz jumta, kur tas bija ielaidies jau sen tukšā ligzdā. Vaiņodnieki stāstot, ka te varētu uzturēties pat vairāki lielie putni. “Iespējams, stārķim kaut kas kaiš, lai arī tas lido. Varbūt saprot, ka tik tālu neaizvilks,” I. Zveja spriež par iemesliem, kāpēc stārķis nav devies prom.
“Kaut nu tas tiktu galā ar ēšanu un ziema nebūtu traka, citādi jau stārķim gals klāt.” Cilvēki sakot, ka tas varbūt ir trešais vai ceturtais cālis no perējuma, kuru vecāki izmetuši no ligzdas.
“Ja stārķis lido, tad vienīgais, ko var darīt, – piedāvāt putnam ēdamo. Neko vairāk šobrīd nevar palīdzēt,” skaidro Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Māra Janaus.
“Īsti riktīgs viņš nav, tas ir skaidrs. Lielas jēgas kā savas sugas turpinātājam šim putnam nav.”
Ornitoloģe norāda, ka stārķi nav nekādi labdari un mīlīgie radījumi, bet gan visai nešpetni gaļēdāji. “Var dot svaigu gaļu jebkādā veidā, arī iepuvušu, tāpat zivis, sagrieztas apmēram trīs reiz trīs centimetru gabalos, ko putns var norīt,” viņa iesaka vaiņodniekiem.
Ja putnu nepiebaros, pa ziemu tam klāšoties diezgan bēdīgi. Citādi jau neesot nekas neparasts, ka stārķi dažkārt cilvēku aprūpē pārziemo Latvijā. “Barošanai vajadzētu izvēlēties atklātu vietu, kuras tuvumā putns uzturas, taču ne gluži ceļu krustpunktā, kur daudz mašīnu un staigā cilvēki un suņi. Kad stārķis būs pāris reizes atradis barību un paēdis, tad sapratīs, kur var to atrast,” pastāsta ornitoloģe.