Makšķerēšanas entuziasti ir neizpratnē par šādu lēmumu un jautā, kāpēc nevarēja atstāt vismaz kaut kādu posmu, kur drūmajos mēnešos pabaudīt dabu un paelpot svaigu gaisu.

A. Ivļijevs norāda, ka makšķernieku aprindās noteikumi ir svarīgi un pārsvarā visi, izņemot maluzvejniekus, tos ievēro, taču šoreiz par viņiem nemaz neesot padomāts.

“Pēdējo gadu laikā aktualizēti vairāki jautājumi, kas bija saistīti ar makšķerēšanas noteikumiem, kuros galvenais uzsvars bija uz paturamo zivju izmēru un lomu. Tas viss tika publiski paziņots, par to visi runāja, mēs bijām lietas kursā.

Nebija nekādu problēmu, piekritām, jo tas ir vairāk tendēts uz zivju resursu saglabāšanu. Bet, kad šie noteikumi stājās spēkā, parādījās viena dīvaina lieta. Bārtas upē trīs mēnešus uzlikts pilnīgs makšķerēšanas liegums.

Liegums ir spēkā no robežas ar Lietuvu līdz pat ietekai Liepājas ezerā. Tas nozīmē, ka upe trīs mēnešus makšķerniekam ir slēgta.”

Viņaprāt, liegums būtu pilnīgi pieņemams un saprotams, ja būtu kaut kādi izņēmumi. Kā piemērus vīrietis nosauc iespēju makšķerēt ar dabisko ēsmu vai noteikt konkrētu posmu, kur makšķerēt tomēr var.

Bārtas upe esot diezgan populāra vieta vēdzeļu makšķerēšanai, un tās ķer tieši rudens periodā, taču tagad upe būs nepieejama, klāsta A. Ivļijevs.

Mēģinājis sazināties arī ar kādu pētniecības institūta “BIOR” pārstāvi, lai uzzinātu lieguma pamatojumu, taču līdz šim centieni bijuši neveiksmīgi un atbildi viņš nav saņēmis.

“Mēs piekrītam, ka liegums varbūt ir vajadzīgs, bet ar izņēmumiem un kaut kādu teritoriju, kur būtu atļauts makšķerēt. Par parasto makšķernieku šoreiz nav padomāts.

Darbības par upju sargāšanu un aizliegumu likšanu liekas pārspīlētas.

Diskusijai vajadzēja būt publiskai, bet neviens nebija informēts. Saprotu, ka neko izmainīt vairs nevar, bet gribētu dzirdēt pamatojumu. Cilvēki ir izmisumā,” pauž A. Ivļijevs.

Pētniecības institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups portālam paskaidro, ka Bārtas upe ir iekļauta Baltijas jūras dabisko lašupju sarakstā.

“Līdz šim makšķerēšanas ierobežojumi rudenī uz Bārtas upi neattiecās. Dabiska lašu atražošanās šajā upē nav novērota, un nelielās pieejamās nārsta platības ir spēcīgi degradējušās – galvenokārt aizaugušas ar makrofītiem.

Jāņem vērā, ka Bārtas upe rudens periodā ir migrācijas ceļš uz nārstu migrējošajiem taimiņiem upes pietekās, kas, iespējams, bijis galvenais apsvērums makšķerēšanas un zemūdens medību aizlieguma perioda noteikšanai no 1. oktobra līdz 31. decembrim,” informē “BIOR” pārstāvis.

Viņš vērš uzmanību, ka taimiņu nārstam nozīmīgākās Bārtas pietekas Latvijas daļā atrodas šīs upes baseina vidustecē un augštecē, tāpēc arī spiningošana, mušiņmakšķerēšana vai zemūdens medības taimiņu nārsta periodā nebūtu pieļaujamas visā aizlieguma zonā, tātad no Liepājas ezera līdz pat Latvijas-Lietuvas robežai.

Liegums nodrošina, ka taimiņu nārsta migrācija netiks traucēta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.