Biedrība “Zemnieku saeima” aicina parlamentāriešus, pieņemot nākamā gada budžetu, nesamazināt tajā valsts līdzfinansējuma daļu Eiropas Savienības struktūrfondien, jo, paliekot bez tiem, tiks kavēta uzņēmējdarbība, sociālā attīstība, izglītība un zinātne, līdz ar to pastāv draudi, ka ekonomiskās krīzes pārvarēšana ieilgs.

Patlaban parlamentā notiek nākamā gada budžeta projekta apspriešana. Lai taupītu naudas līdzekļus, daži no deputātiem ierosinājuši samazināt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēšanai paredzētās summas. Tomēr izskan arī iebildumi, ka tas ir neapdomīgs solis, kuram var būt nepatīkamas sekas. Kā presei izteikusies “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja, ekonomikai atdziestot, tās darbība ir katrā ziņā jāsekmē. “Tie Eiropas fondi, kas domāti tiešām investīcijām ražošanā, piemēram, lauksaimniecībā, ļoti ātri rada tālāku ķēdes reakciju. Tiek nodrošinātas darba algas un pievienotās vērtības nodokļa samaksa valsts budžetā. Jebkurš projekts sastāv no daudziem komponentiem, kas kopumā veicina ekonomisko attīstību. Arī tie fondi, kas aizplūst izglītībai, zinātnei un apmācībām, dod spēcīgu stimulu izaugsmei,” viņa norādījusi, piebilstot, ka struktūrfondi ir tikai viens no veidiem, kā atbalstīt ražošanu, lai tā atgūtos, un to pielietošana atrodas likumdevēju rokās.

“Tā ir taisnība, ka struktūrfondi ir ļoti būtiska svira un tai ir nozīmīga loma tautsaimniecības veicināšanā,” sacīja Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis. Taču nedrīkst aizmirst, ka to piešķiršana balstās vienīgi uz līdzfinansējuma principu. Naudu saņem tikai tie, kas to apņēmušies ieguldīt attīstībā. Protams, līdz šim noticis arī tā, ka pie finansējuma izmanījās tikt tādi cilvēki, kas, aizsteidzoties citiem priekšā, spēja ātrāk sagatavot savus projektus, kam nebija lielas tautsaimnieciskas nozīmes, kā arī dažādi starpnieki un tirgotāji. “Tas nebija pareizi. Nauda jānovirza tur, kur tā spēs dot vislielāko ekonomisko labumu. Tādēļ turpmāk fondu izmantošanu nepieciešams valstiski regulēt, visnotaļ ierobežojot starpnieku patvaļu,” uzskata J.Briedis. Viņš domājot, ka turpmāk zemniekiem neklāsies viegli, jo bankas, redzot, kas notiek lauksaimniecībā, negribēs dot viņiem aizdevumus. Arī tas apgrūtinās fondu apguvi, jo Eiropas Savienības finansējumu saņem tikai tad, kad projekts jau realizēts. Un laikposms no projekta uzsākšanas līdz atbalsta naudas saņemšanai turpinoties, sākot ar 6 mēnešiem un ilgāk.

Eiropas Savienības finansējumu piena govju novietnes būvei mūsu rajonā mērķtiecīgi izmantoja Durbes novada Anda Kisieļa zemnieku saimniecība. Tās īpašnieks A.Kisiels apgalvo, ka vairāki gadi pagājuši, kamēr projektu viņam esot izdevies pieteikt. Taču tagad, pārliecinoties kāds ir izveidojies piena tirgus, nākoties atzīt, ka diez vai to darīt ir bijis vērts. “Uzbūvējam, ierīkojam, piepildām, bet pēc tam izrādās, ka viss ir lieki,” viņš teica, piebilstot, ka valstī ir ministrija un darbinieku pulks, kuram vajadzētu nodarboties ar lauksaimniecības ekonomisko prognozēšanu, lai pateiktu priekšā zemniekiem, kādā virzienā strādāt. “Tagad atkal mūs mudina ražot biogāzi un bioenerģiju. Arī es biju sācis rosīties, lai darbotos šajā jomā, taču, uzzinājis, ka par saražotās enerģijas kilovatu mums sola maksāt tikai 12 santīmus, atsacījos no nodoma,” viņš pastāstīja, jo kādā publikācijā izlasījis, ka Vācijā par tādas pašas enerģijas kilovatu, sākot ar nākamo gadu, sola ražotājiem maksāt 30 eiro.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”