Otrdiena, 26. janvāris Agneta, Agnis, Ansis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Biedrības “Ziemupīte” un “Kurzemes NVO centrs” Vērgalē sarīkoja diskusiju “Aktīva sabiedrība” ar Sandru Veinbergu

Biedrības “Ziemupīte” un “Kurzemes NVO centrs” pirms visu pasākumu atcelšanas paguva Vērgalē sarīkot informatīvu tikšanos – diskusiju “Aktīva sabiedrība”. Tās tēma bija vietējo kopienu iniciatīvas un sadarbība, kas kļūst arvien svarīgāka, tuvojoties nākamā gada pašvaldību vēlēšanām un pārmaiņām dzīvē jaunizveidotajos novados. Iedzīvotāju un varas attiecībām bija veltīta paneļdiskusija, kuru vadīja žurnāliste Sandra Veinberga.

Biedrības “Ziemupīte” un “Kurzemes NVO centrs” Vērgalē sarīkoja diskusiju “Aktīva sabiedrība” ar Sandru Veinbergu
Paneļdiskusijā uzstājas Elīna Futraka (no kreisās), Vija Jablonska un Raimonds Reinis. "Nevalstiskajām organizācijām jābūt pieejamiem vairāk līdzekļu," viņš uzskata. (Foto: Egons Zīverts)
13.11.2020 06:00

"Kurzemes Vārds"

Nav liegts darīt jau tagad

Ko nozīmē aktīva sabiedrība? Kurzemes NVO centra valdes priekšsēdētāja, projektu vadītāja un koordinatore, NVO konsultante Elīna Futraka uzskata, ka daudzi paši organizē jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, veidojot sporta klubus, mednieku un makšķernieku biedrības un izglītojošas aktivitātes.

“”Kurzemes NVO centrs” vairāk gribētu redzēt, lai mums būtu arī politiski un pilsoniski aktīva sabiedrība, lai būtu cilvēki, kuri iesaistās un ietekmē lēmumus. Lai arī politika mūs neinteresē, mēs visi esam tajā iesaistīti. Ikdienā citi cilvēki pieņem tik daudz lēmumu par manu dzīvi, tas šķiet negodīgi. Bet kā gan tas cits cilvēks var uzzināt, ko es domāju, kā es dzīvoju, ja es neesmu to pateikusi?” viņa vaicā.

Grobiņas tūrisma kluba “Oga” valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis šo organizāciju vada jau 12 gadus. Viņš ir arī Grobiņas novada domes deputāts, tādējādi guvis pieredzi abās pusēs un plašāku redzējumu. Arī viņš norāda, ka interešu grupas jau ir aktīvas, tomēr, kad jādodas politikā, sabiedrība norobežojas: “Mēs visi mākam kritizēt, pateikt, kā ir nepareizi. Taču demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti daudz instrumentu, kā varam iesaistīties. Šis ir tuvāko gadu izaicinājums – organizēt sabiedrību iesaistīties, plānojot dzīvi savā pašvaldībā, lielākā novadā, valstī un pat Eiropā.”

Viens no risinājumiem cilvēku plašākai iesaistei lēmumu pieņemšanā būs iedzīvotāju valdes, kuras likums nosaka izveidot jaunajos novados.

“Jūs kā aktīvi iedzīvotāji jau tagad varat iet uz pagasta pārvaldi vai pašvaldību, lai jau šogad veido nolikumu un ļauj ievēlēt iedzīvotāju valdi,” saka Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. “Nav liegts darīt jau tagad.” Vairākos novados Latvijā jau pastāv šāda “nulles līmeņa” pašvaldība jeb vietējās kopienas pārstāvji, kuri iniciē pašvaldības lēmumus, kas attiecas uz savu pagastu vai ciemu.

Jāprot arī atteikties

“Kāda atšķirība no pašreizējās pagasta pārvaldes, kur jau tagad katrs var izteikt savu vajadzību, taču līdz novada mazākajam pagastam pašvaldības finanses tomēr nenokļūst?” vaicā Otaņķu senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina. Gan iedzīvotāju valdes, gan pārvaldnieki strādās arī jaunajā novadā, skaidro V. Jablonska. Pārvalde piešķirs telpas, palīdzēs valdes organizatoriskos jautājumos.

“Ja no iedzīvotājiem būs 25 priekšlikumi, jāšķiro, ko dot uz domi, visus nav jēgas. Tāpat nevajag cerēt un sevi maldināt, ka valde ieteiks kaut ko par pusmiljonu un tas būs. Valžu priekšlikumi ir domāti mazajām lietiņām, kuras ikdienā nav ieraudzījis pat pārvaldnieks, kur nu vēl deputāts,” viņa norāda.

E. Futraka pieredzējusi politiķus atzīmējam, ka NVO nemākot domāt valstiski. “Aicinu  jauno novadu pašvaldības būt atvērtām cilvēkiem. Ja arī kāds neprot juridiski pareizi noformulēt savu domu, tomēr uzklausīt viņu un izskaidrot. Pajautāt pavisam vienkāršu jautājumu – no kā tu esi gatavs atteikties? Mums jāiemācās šis – jau kaut ko gribas dabūt, no kaut kā ir arī jāatsakās. Nevis vienkārši pateikt cilvēkam, ka viņš ir stulbs un neko nejēdz,” viņa iesaka.

R. Reinis uzskata, ka savstarpējā kultūra jau pamazām uzlabojas. “Tomēr iedzīvotāju sapulcēs bieži izbļaustāmies, uztaisām tirgu. Neesam gatavi konkrētam darbam. Par valsts iestādēm mums ir daudz virspusēju stereotipu, ka tur viss ir slikti. Taču, ja savā starpā komunicējam, ir ļoti labi piemēri un rezultāti,” viņš norāda.

Izvēlas piedalīties

Savā pieredzē par kopienu iniciatīvu un to sadarbības veidošanu dalās Sēlijas kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāves – biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece un amatniecības centra “Rūme” koordinatore Daina Alužāne. Pretēji stereotipam, ka laukos biedrojas pārsvarā aktīvi seniori, to esot vien ap 20 procentiem no saliniekiem, pastāsta D. Alužāne. Lielākā grupa esot cilvēki no 30 līdz 50, vairums – mazu tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

“Viņi izvēlas piedalīties tāpēc, ka satiek citus cilvēkus ar tieši tādām pašām problēmām, dzīvesveidu un vērtībām. Būtisks aspekts – esam cits no cita atkarīgi, tāpēc arī cits citu biksta un neļauj kļūt pasīvam,” viņa atklāj. “Ja kāds ķēdes posms iztrūkst un tūristam pie mums kādu brīdi nebūs ko darīt, varbūt nākamreiz viņš te vairs nebrauks.”

No sākuma daudzi uzņēmēji teikuši, ka viņiem neesot laika. “Bija grūti ieraudzīt labumu, kāds viņiem būs šīs tīklošanās rezultātā. Taču šovasar nedzirdēju ne no viena salinieka, ka nebūtu laika uzņemt tūristus, jo dārzs jāravē,” smejas D. Alužāne. Tieši tāpēc viņa cerīgi raugās uz sadarbību ar pašvaldībām, jo šie cilvēki nekad vairs nebūs pasīvi un ies pie varas ar savām idejām un plāniem.

Biedrība “Ūdenszīmes” Kaldabruņā, Rubenes pagastā, nomā likvidēto skolu. Tālu no lielām pilsētām tā nodarbojas ar vides aizsardzību, mākslu un izglītošanu. Vispopulārākais viņu projekts ir siena skulptūru plenērs. “Strādājot šajā darbā, tu esi pasaules radītājs,” saka I. Jātniece, “tu radi tukšā vietā, un nevar būt lielāka gandarījuma par to.”

Labie piemēri iedvesmo

Arī kurzemniekiem, kas vairāk ir vienpaši, būtu jāiemācās biedroties, uzskata E. Futraka. R. Reinis piebilst, ka viņa pārstāvētajā nozarē jau šodien lielākā daļa Dienvidkurzemes tūrisma uzņēmēju sadarbojas, lai piedāvājums kļūtu plašāks. Taču to nevarot teikt par iedzīvotājiem: “Ja uzņēmēji, kas vada pašvaldību attīstības plānu izstrādi, pasaka – jums tā izstrādē iesaistījās 1,4%, tas ir fantastisks rezultāts! Tad man liekas – tāpēc te mēs esam…

Kā var iesaistīties tik vien? Nesaku, ka katram jānāk, tāpēc pamatakmens ir nevalstiskais sektors, kas var apvienot dažādas grupas.” Viņš norāda, ka pašvaldībām ļoti jādomā, kā un kad uzrunāt katru iedzīvotāju grupu, lai neaicinātu ražotājus uz apspriešanām laikā, kad tie strādā, vai tūrisma uzņēmējus uz semināru jūlija sestdienā.

“Izmantojiet mūs,” aktīvos cilvēkus iesaistīties NVO darbā aicina E. Futraka. Sevišķi svarīgi esot palīdzēt spert pirmos soļus tā saucamajiem “1. janvāra cilvēkiem”, kas vienmēr grib uzsākt kaut ko jaunu, bet nevar saņemties. D. Alužāne piebilst, ka svarīgi ir stāstīt par labajiem piemēriem, rādīt tos, kam jau sanācis un izdevies, jo tad citi sāk reālāk skatīties uz iesaisti un sadarbību.

Diskusijas rīkotāju, biedrības “Ziemupīte”, pārstāves Daina Vanaga un Daiga Kadeģe un Nīcas novada pārstāve Lelde Jagmina. (Foto: Egons Zīverts)

1 komentāri

2020-11-23 09:12

Ķengurs: Te pēc teksta un foto nav jēgas piebilst, kur nu komentēt.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz