Uz Kurzemes un Zemgales bioloģisko lauksaimnieku konferenci, ko viņi paši bija nodēvējuši par Rudens apspriedi, Skrundas Kultūras namā bija pulcējušies gandrīz simts zemnieku saimniecību pārstāvji. Viņi sprieda par aktuālām produkcijas ražošanas, tirgus attīstības, saimniecību sertifikācijas un reģionu administrēšanas lietām. Sarunā piedalījās Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Bērziņš un citas atbildīgas amatpersonas. Tomēr lauksaimnieki uzskata, ka rast atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem tā arī nav izdevies.

Kazas siers, vīns un citas delikateses

Lai rosinātu domu apmaiņu, pirms konferences Kultūras nama vestibilā bija sarīkota bioloģisko produktu izstāde – tirdziņš. Savu audzējumu piedāvāja arī Liepājas rajona augļkopēji – zemnieku saimniecības “Sproģi” īpašnieks Jānis Pakalns no Durbes un Otaņķu zemnieku saimniecības “Meldri EB” īpašnieks Eglons Brūns, kurš degustācijai bija atvedis ne tikai plūškoka ziedu un ogu sulu, sīrupa maisījumu ar ābolu sulu, bet pat mājas apstākļos noturētu vieglu vīnu. Videi draudzīgi strādājošo lauksaimnieku varēšanu apliecināt bija centušies arī kuldīdznieki un saldenieki. Uz galdiem gozējās oranži ķirbji, glīti iepakots kazas siers un citas delikateses.

Skrundas apkārtnē strādājošais zemnieku saimniecības “Valti” īpašnieks Rihards Valtenbergs, kurš vienlaikus ir arī sava rajona Bioloģisko lauksaimnieku nodaļas vadītājs, dižojās ar dīķos izaudzētām karpām un līdakām. Nīgrandes zemnieku saimniecības “Ģinas” īpašniece Valda Upeniece piedāvāja ne tikai veselīgas zāļu tējas, bet arī žāvētus augļus un ogas.

Negrib sev uzlikt cilpu kaklā

“Mums pārmet, ka tikai gaužamies, bet tirgu nespējam piepildīt, taču tā nav taisnība. Paskatieties, kas notiek zaļajā tirdziņā Rīgā! Bioloģiskie zemnieki vēlas un spēj saražot veselībai noderīgu produkciju, taču viņiem tiek izvirzītas tādas prasības, ko audzētāji nespēj izpildīt. Tāpat valstī trūkst programmas, ko un cik nepieciešams izaudzēt,” sacīja Nīgrandes zemniece, atgādinot, ka vēl laukos cilvēki nav aizmirsuši to, kas notika ar cukurbiešu audzēšanu un pārstrādi. Vai kāds varot pateikt, kurā no nozarēm var justies pasargāts? Drošības trūkums, kā domā nīgrandniece, ir iemesls tam, ka bioloģiskie zemnieki neuzdrīkstas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Viņi nav pārliecināti, ka spēs nokārtot kredītu maksājumus. “Ne uz kādiem fondiem neesmu pieteikusies. Es negribu sev cilpu uzlikt kaklā,” viņa strupi teica.

“Valtu” saimnieks uzskata, ka bioloģisko lauksaimnieku likstās lielā mērā ir vainojams saliedētības trūkums, ko izmanto gan lielie pārstrādātāji, gan ierēdņi. Pašlaik, kā domā skrundenieks, lauksaimnieku produkcijas liktenis atrodas lielo pārstrādes uzņēmumu rokās, kuri slaukumu no bioloģisko lauksaimnieku ganāmpulkiem salej kopējā katlā un nav ieinteresēti situāciju izmainīt.

Kavē birokrātiski šķēršļi

Piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis sacīja, ka jau gadus piecpadsmit kazdandznieki lolo domu atvērt pārstrādes līniju bioloģisko lauksaimnieku slauktajam pienam. Ieceri nav izdevies īstenot ne jau tādēļ, ka pietrūktu piena. Kavē dažādi birokrātiski šķēršļi. Taču pašlaik esot pienācis brīdis, kad vajadzētu rīkoties. Lai tas varētu notikt, nepieciešams īstenot trīs priekšnoteikumus. Izveidot bioloģisko piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību, vienoties par piegādātās produkcijas apjomu, kam jābūt konstantam lielumam, kā arī izstrādāt savu zīmolu. Ja tas tiks izdarīts, pārstrādātāji garantējot, ka bioloģiskajās saimniecībās ražotā piena pārstrādes līnija SIA “Elpa” tiks atvērta.

Visai sasāpējusi problēma bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšana. “Valtu” saimnieks šķendējās, ka zivju audzētāji vispār tādu nav saņēmuši. “Par visu ir paredzēta lielāka vai mazāka palīdzība, tikai par akvakultūrām ne,” viņš teica. Taču zivkopji arī apsaimniekojot lauksaimniecībā izmantojamās platības un saskaroties ar grūtībām produkcijas realizācijā. Šogad subsīdijas, kas tiem pienācās, neesot saņēmuši arī no jauna sertificētie bioloģiskie lauksaimnieki. Turklāt neviens nevarot paskaidrot, kāpēc tā ir noticis.

Zemnieks ir apšmaukts

Konferencē redakcija pamanīja arī Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Demes” īpašnieci Dzintru Dunaisku. Kaut gan viņa videi draudzīgi strādājošo pulkam piebiedrojusies jau pirms laba laika un sekmīgi audzē Šarolē šķirnes gaļas lopus, bioloģisko lauksaimnieku sarīkojumos dunicnieci bieži satikt nav gadījies.  Šoreiz turp doties viņu pamudinājusi Kuldīgas rajona kolēģe Vanda Valtenberga, kā arī vēlēšanās uzzināt, kādi ir Zemkopības ministrijas plāni un kādas būs bioloģiskās lauksaimniecības konkurētspējas perspektīvas. Kaut gan runas bijušas garas un dažādiem skaitļiem izrotātas, gandarījuma pietrūcis, jo neko jaunu un konkrētu zemniece neesot uzzinājusi. Viņa domājot, ka līdzīgas izjūtas ir arī citiem sarīkojuma dalībniekiem. Jo īpaši skaidrības, kā strādāt, trūkstot tiem, kas vēlētos nodarboties ar mājražošanu.

Dunicniece jūtoties vīlusies, jo nav piepildījušās cerības iegādāties modernu lauksaimniecības tehniku. Kaut gan cenas rietumvalstīs ražotajiem traktoriem un kombainiem pēdējos gados ir cēlušās vismaz par 40 procentiem, no ES struktūrfondiem paredzēts apmaksāt tikai tēriņu ceturto daļu. “Zemnieks ir iekritis un apšmaukts,” paužot savu viedokli, secināja šķirnes lopu audzētāja. Viņa zināja sacīt, ka Lietuvā bioloģiskie lauksaimnieki saņem lielāku atbalstu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Bioloģiskās lauksaimnieces Māras Bergmanes Kuldīgas rajona Rendā ražoto zāļu tēju labās īpašības izvērtēja Dunikas pagasta zemniece Dzintra Dunaiska (no kreisās), aizputniece Ināra Jansone un Rendas piena ražotāja Līga Dzindaliete.

Laikraksta “Kuldīdznieks” fotogrāfs Modris Rubenis drīz vien atrada kopīgu valodu ar otaņķnieku Eglonu Brūnu, kurš bija atvedis uz konferenci pašdarinātu melnā plūškoka ogu un ābolu sulas vīnu.

Brangas karpas un līdakas piedāvāja enerģiskais skrundenieks un Kuldīgas rajona bioloģisko lauksaimnieku vadītājs Rihards Valtenbergs.