Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Brīvprātīgie varoņi gatavi mesties ugunī pat bez atbalsta

Pagājušajā nedēļā pēc Dienvidkurzemes novada pašvaldības iniciatīvas tika rīkotas brīvprātīgo ugunsdzēsēju mācības, kas bija pirmās kopš vienotā novada izveides.

Brīvprātīgie varoņi gatavi mesties ugunī pat bez atbalsta
Nikolajs Gusevs (no kreisās), Gundars Šīmanis un Valdis Dobelis – vieni no drosmīgajiem vīriem, kuri dodas izsaukumos, kad vien iespējams. Rokas viņi nekad nav nolaiduši, bet nu ir norūpējušies par brīvprātīgo ugunsdzēsēju nākotni. (Foto: Ģirts Gertsons)
09.12.2022 00:02

liepajniekiem.lv

Viņu tehniskais nodrošinājums ir visai problemātisks, jo trūkst finansējuma. Tikpat satraucoša ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju nākotne, taču paši varonīgie vīri steidzas palīgā, neraugoties ne uz ko.

Visu saviem spēkiem

Dienvidkurzemes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs Andris Jefimovs stāsta, ka vislielākā problēma pašlaik esot brīvprātīgo ugunsdzēsēju tehniskais nodrošinājums.

“Liels vairums tehnikas ir padomju laiku ražojums. Mašīnas ir sataisītas, tomēr reizēm pieviļ, jo laiks iet uz priekšu, bet vīri dara, ko var.

Ja valsts kaut kādā veidā nāktu pretim un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savas nolietotās automašīnas, kuras vēl ir salīdzinoši labā stāvoklī, mums piešķirtu, mēs tās labprāt pārņemtu.”

Līdzīga situācija ir ar ekipējumu un ugunsdzēsēju darba apģērbu, kuru nodrošināšanā trūkst līdzekļu. “Jauns formastērps maksā ap pusotru tūkstoti eiro. Ziedojumu un dāvinājumu formā esam ko saņēmuši un paši kaut ko gādājuši, bet vairumā mēs visu nodrošinām saviem spēkiem,” stāsta A. Jefimovs.

Pašlaik novadā ir 45 brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri izvietojušies 11 posteņos. Šogad bariņam pievienojušies 10–15 drosmīgi vīri.

“Mēs ikdienā attīstāmies – darām, uzrunājam. Vēl ir apzinātas vietas, kur plānojam attīstīt, piemēram, Bunkā, Ziemupē un citur.

Nevaram jau bezgalīgi saaicināt, ja nav iespējams ugunsdzēsējus pienācīgi apģērbt un nodrošināt tehniku.

Mēs esam gatavi attīstīties, un, ja būs nepieciešams, tad es veikšu arī kādu publisku uzsaukumu,” saka biedrības vadītājs.

Svarīgi, lai novados posteņi saglabātos un tiem tiktu piesaistīti vairāk cilvēku, jo brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības ikdienā ir liels atspaids Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – nereti tieši viņi var visātrāk nokļūt nelaimes gadījuma vietā un paspēt ugunsgrēku lokalizēt pirms VUGD ierašanās.

“Vairāki mūsu brīvprātīgo posteņi atrodas tālu no Liepājas. Ja kādam, piemēram, notiek nelaime Rucavā, tad braukt no Liepājas – tās ir 40 minūtes. Šai gadījumā Rucavas postenis ir labs papildspēks, tāpēc ir būtiski arī šajos, no Liepājas attālākajos, reģionos attīstīt vietējās komandas,” uzsver brīvprātīgo vadītājs.

Savu artavu brīvprātīgie sniedz ne tikai ugunsgrēku dzēšanas darbos, bet arī citās problēmsituācijās – šogad novada brīvprātīgie ugunsdzēsēji jau vairāk nekā 60 reizes piegādājuši dzeramo ūdeni iedzīvotājiem, kuru akas izžuvušas.

Tāpat veikuši bīstamu koku zāģēšanu un ceļu attīrīšanu pēc vētrām, mašīnu vilkšanu. Vietējām vienībām liela loma ir arī kūlas un mežu ugunsgrēku dzēšanā.

Jādomā valstiskā līmenī

Mācības, kas pagājušajā nedēļā tika organizētas Gaviezē, ir pašvaldības iniciatīva un pirmās lielās apmācības kopš Dienvidkurzemes novada izveides.

Tajās brīvprātīgie jau sāka apgūt minimālo 40 stundu programmu, kas ietver gan teoriju, gan praktisku darbošanos.

“Nepietiek ar to, ka tu atskrien palīgā un zini, kā jālej ūdens. Ir jābūt secībai un kārtībai. Ja ugunsdzēsējam būs priekšzināšanas, tad arī glābšanas darbu vadītājam nebūs vēlreiz jāskaidro, tikai jādod uzdevums.

Panākumu atslēga slēpjas tajā, ka nelaimes vietā pirmās pārsvarā ir tieši vietējās komandas. Tie pirmie soļi jau ir tie izšķirošie – kamēr atbrauks valsts dienests, brīvprātīgie jau būs uguni nobremzējuši,”

stāsta apmācību vadītājs, Valmieras novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs un Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības mācību centra pasniedzējs Egīls Kaužēns.

Apmācībās, kuras norisinājās Gaviezē, brīvprātīgie ugunsdzēsēji guva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas. Gadu gaitā vīri jau ir guvuši neatsveramu pieredzi, bet zināšanas vienmēr der atsvaidzināt. Foto: Ģirts Gertsons

Portālam liepajniekiem.lv E. Kaužēns pauda, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju nodrošinājums ir kritisks visā valstī. “Viss ir atkarīgs no tā, kas saglabāts mantojumā un ar kādu artavu palīgā nākusi pašvaldība. Vienīgais atbalsts ir vai nu ziedojumi, vai novada labvēlība. Viss būtu sakārtojams, bet trūkst vienas lietas – likumdošanas. Vienīgais, kas šobrīd darbojas, ir Pašvaldību likumā rakstītais, ka tās var atbalstīt biedrības, bet uzsvars šeit ir uz vārdu “var”.

Daudzas pašvaldības saka, ka drošības lietas ir valsts funkcija, bet ar to mēs uzreiz iekrītam. Lietuvieši, igauņi šo jau sen ir sakārtojuši likumiski – brīvprātīgo kustības atbalsts ir iekļauts valsts iekšējās drošības stiprināšanā, kur finansējums ir paredzēts vai nu no valsts, vai caur pašvaldību. Mums tā nav. Mums ir tikai tik, cik pateicoties pašvaldību vadītāju veiktajai kopējai stiprināšanai, bet vajag valstisko redzējumu un politisko gribu,” uzsver E. Kaužēns.

Liels darbs būtu jāiegulda arī jaunu brīvprātīgo piesaistes procesā. E. Kaužēns norāda, ka būtu jāsāk jau ar pašu jaunāko paaudzi – skolēniem.

Otrs svarīgs aspekts esot materiālais nodrošinājums. “Protams, te ir savs “burkāns” – kompensācija.

Citās kaimiņvalstīs ir gan apdrošināšana, gan medicīnas pakalpojumi, atvieglojumi zemes nodoklī. Ir tik daudz instrumentu, vienkārši jāķeras klāt un jāmeklē scenāriji, kā cilvēkus ieinteresēt.”

Mūsu brīvprātīgajiem ir dzīvības apdrošināšana, taču par izsaukumiem viņi saņem vien nelielu kompensāciju.

Galvenais, lai mašīna paliktu

Dienvidkurzemes novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju pulkā ir gan cilvēki ar pieredzi VUGD dienesta darbā, gan entuziasti.

Bijušais VUGD darbinieks Gundars Šīmanis brīvprātīgo ugunsdzēsēju bariņam izlēmis pievienoties pēc aiziešanas izdienas pensijā. “Es to esmu darījis gandrīz visu mūžu – dienestā nostrādāju 23 gadus.

Tas ir, kā ugunsdzēsēji saka, tā iegājies, ka citādāk nevar. Kamēr spēki vēl ir, gribas kādam palīdzēt,” viņš saka.

G. Šīmanis kopā ar Valdi Dobeli darbojas Vaiņodes brīvprātīgo postenī – divatā vien. Abi vīri smejoties saka, ka viņiem galvenais ir Vaiņodē noturēt ugunsdzēsēju auto, kurš tur atrodas jau kopš 2010. gada.

“Tāpēc vien vajag kādu, kas Vaiņodē darbojas, lai tā mašīna tur paliktu. Ja tur neviena nebūs, tad nebūs arī mašīnas. Tagad vienalga kā, bet mums ar Valdi ir jācīnās un jāpiesaista kādi jaunie, un jātaisa komanda. Tagad mēs mašīnu pieskatām un braucam, kur vajag, cik nu varam,” stāsta G. Šīmanis.

Pirms tam Vaiņodes postenī V. Dobelis darbojies viens pats.

“Man nemaksāja algu. Es vienkārši uzturēju un uzpasēju mašīnu. Man tās mašīnas tagad žēl. Ja tā aizies uz Grobiņu… Nu nekad!”

šķietami jokojot, bet ar rūpju pilnu skatienu saka V. Dobelis, kurš 13 gadus bijis pašvaldības ugunsdzēsējs.

Artis Gusevs no Grobiņas ir brīvprātīgais ugunsdzēsējs jau 18 gadus. “Brīvprātīgais ugunsdzēsējs ir diezgan liels fanātiķis – brīžiem pat lielāks entuziasts nekā valsts glābēji, jo brīvprātīgajiem tās ir rūpes par savām mājām,” viņš saka.

Pats sevi A. Gusevs sauc par entuziastu un saka, ka vēlme iesaistīties ugunsdzēsības darbā viņam esot jau no bērna kājas, ar to savulaik nodarbojies arī viņa tēvs.

“Tā ir kustība, kurā tu esi iekšā un tu ej un dari kaut ko cilvēcei noderīgu. Es gan esmu arī diezgan nopietni satraumējies ugunsgrēka laikā. Kad ārstējos, tad domāju par to, kāpēc man vispār to vajag. Bet pēc kāda laika, kad pa nakti iezvanījās telefons un bija izsaukums, es izberzēju acis, ieģērbos formā un jau sēdēju mašīnā. Tagad gan ir bišķi lielāka bijība. Kad iesāku, tad bija diezgan liela pārgalvība, bet tagad ir pieredze. To, kas ir šūpulī ielikts, tikai ar koka vāku var aiztaisīt,” saka A. Gusevs.

Savukārt Nikolajs Gusevs ir brīvprātīgais jau veselus 40 gadus.

“Citi lien apdraudēt dzīvību uz ledus – es lienu ugunī. Katrs pa savam saiet sviestā,” viņš smej.

Uzreiz gan piebilst, ka darbs brīvprātīgajos ugunsdzēsējos esot veids, kā piepildīt sevi. “Katrs grib savu tukšumu kaut kā aizpildīt. Cilvēks jau būtībā vidū ir dobs, bet tas tukšums ar kaut ko ir jāpiepilda,” viņš saka.

Redzētās briesmu ainas vīriem tomēr spilgti iespiedušās atmiņā. “Es redzēju, kā manu klasesbiedru banānu kastē iekrāmē…” nopūšas V. Dobelis.

“Pie tā pierast nevar, var tikai sadzīvot,” piebilst N. Gusevs. “Iekšā tas paliek, kaut kur tas paliek…” nosaka G. Šīmanis.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz